Enerģijas tirgus apskats: vēja ģenerācijas ietekme uz cenām Baltijā
Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas tirgū bija vērojams ievērojams cenu kāpums, vidējai cenai sasniedzot 0,265 €/kWh, kas ir par 51,4% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Nedēļas laikā cena svārstījās no 0,03 €/kWh līdz pat 0,483 €/kWh, turklāt negatīvu cenu stundu nebija. Laikapstākļi bija raksturīgi rudenim, ar mākoņainām debesīm 76% laika un vidējo vēja ātrumu 100 metru augstumā 6,5 m/s, kas nedaudz atpalika no normas.
Latvijas elektroenerģijas ražošana piedzīvoja krasas izmaiņas, kad vēja elektrostacijas ceturtdien sasniedza rekordaugstu izstrādi, būtiski samazinot nepieciešamību pēc dabasgāzes staciju darbības.
Pirmdien Latvijas elektroenerģijas patēriņš bija nedēļas augstākais – 934,4 MW. Sistēmu galvenokārt nodrošināja dabasgāzes stacijas ar 49,9% no patēriņa, kam sekoja HES ar 27,8%, saules enerģija ar 6,9%, biomasa ar 5,2%, citas ģenerācijas ar 3,8% un vēja elektrostacijas ar 2,2%. Šajā dienā cena bija 0,345 €/kWh.
Otrdien patēriņš saglabājās augsts – 931,9 MW. Dabasgāzes stacijas saražoja 50,3% no nepieciešamā apjoma, HES devums bija 25%, vēja elektrostaciju ražošana pieauga līdz 10,9%, saules enerģija veidoja 8,5%, biomasa 4,8% un citas ģenerācijas 3,5%. Cena šajā dienā bija 0,311 €/kWh.
Trešdien patēriņš nedaudz samazinājās līdz 923,8 MW. Dabasgāzes stacijas saražoja 47,4% no patēriņa, HES 26,8%, vēja elektrostacijas 11,4%, saules enerģija 8,9%, biomasa 4,7% un citas ģenerācijas 3,3%. Cena šajā dienā bija 0,282 €/kWh.
Ceturtdien notika būtiskas izmaiņas, jo vēja elektrostaciju ražošana strauji pieauga līdz 216,2 MW, kas sedza 23,5% no 918,5 MW lielā patēriņa. Dabasgāzes staciju loma saruka līdz 17,5%, HES saražoja 27,8%, saules enerģija 8,1%, biomasa 3,4% un citas ģenerācijas 2,5%. Pateicoties vējam, cena šajā dienā nokritās līdz 0,11 €/kWh.
Piektdien patēriņš bija 907,2 MW. Dabasgāzes stacijas atguva pozīcijas ar 35,9%, vēja elektrostacijas saražoja 16%, HES 23,1%, saules enerģija 12%, biomasa 4,3% un citas ģenerācijas 2,9%. Cena šajā dienā bija 0,205 €/kWh.
Sestdien, brīvdienai iestājoties, patēriņš kritās līdz 827,4 MW. Dabasgāzes stacijas saražoja 52,5%, vēja elektrostacijas 18,3%, saules enerģija 7%, biomasa 4,9%, citas ģenerācijas 3,1% un HES 2,4%. Cena šajā dienā bija 0,315 €/kWh.
Svētdien patēriņš bija viszemākais – 811,8 MW. Dabasgāzes stacijas nodrošināja 57,9% no patēriņa, vēja elektrostacijas 11%, HES 9,4%, saules enerģija 6,9%, biomasa 4,8% un citas ģenerācijas 3%. Cena šajā dienā bija 0,29 €/kWh.
Latvija visu nedēļu aktīvi tirgojās ar kaimiņvalstīm, pastāvīgi eksportējot elektroenerģiju uz Lietuvu un importējot to no Igaunijas, kas iezīmē stabilu reģionālo energoplūsmu virzienu.
Baltijas reģionā elektroenerģijas tirgus dinamiku noteica ievērojamas vēja enerģijas ražošanas atšķirības starp kaimiņvalstīm un mainīgās starpvalstu plūsmas uz Zviedriju un Poliju.
Lietuvā vēja elektrostaciju ražošana ceturtdien sasniedza 1244,8 MW, kas veidoja 76,9% no patēriņa, būtiski ietekmējot kopējo enerģijas bilanci. Lietuvas ģenerācijas portfelī ietilpa arī ievērojams saules enerģijas devums, kas trešdien sasniedza 16,6% no patēriņa, kā arī atkritumu pārstrādes stacijas, kas stabili nodrošināja ap 7-8% no patēriņa. Lietuvas hidroakumulācijas stacijas, kas darbojas kā uzkrājēji, pirmdien nodrošināja 17,3% no patēriņa, bet citās dienās to iesaiste bija mazāka.
Igaunijā elektroenerģijas ražošanā dominēja sākumenerģija no slānekļa eļļas, kas pirmdien veidoja 40,7% no patēriņa. Biomasa Igaunijā bija stabils avots ar aptuveni 9-10% īpatsvaru, savukārt vēja elektrostacijas ceturtdien saražoja 40,4% no patēriņa. Igaunijas ģenerācijas struktūrā arī ogļūdeņražu gāze nodrošināja ap 7% no patēriņa, bet saules enerģija savu augstāko punktu sasniedza piektdien ar 13,4% īpatsvaru.
Starpvalstu plūsmas parādīja lielu dinamiku. Līnijā starp Latviju un Lietuvu visu nedēļu notika stabils eksports no Latvijas puses, sasniedzot maksimumu otrdien ar 846,4 MW. Tikmēr starp Latviju un Igauniju visu nedēļu notika stabils imports uz Latviju, kas svētdien sasniedza 886,6 MW. Lietuvas un Polijas starpsavienojumā plūsmas mainījās – ceturtdien Lietuva eksportēja 219 MW uz Poliju, bet svētdien jau importēja 129,7 MW no tās. Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojumā arī bija vērojamas izmaiņas: piektdien Lietuva eksportēja 520,7 MW uz Zviedriju, savukārt pirmdien un svētdien notika imports no Zviedrijas, pirmdien sasniedzot 341,6 MW.
Kopumā vērojams, ka Latvijas elektroenerģijas cena cieši sekoja reģionālajām tendencēm, kur vēja ģenerācijas pieaugums ceturtdien bija galvenais faktors cenu kritumam, kamēr pārējās dienās augstāka atkarība no dabasgāzes un importa noturēja cenas augstākā līmenī.
Cenas norādītas bez PVN (21%)