Elektroenerģijas tirgus apskats: cenu kritums un energoapgādes dinamika

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas tirgū bija vērojama ievērojama cenu lejupslīde, vidējai cenai noslīdot līdz 0,096 €/kWh, kas ir par 22,6% mazāk nekā iepriekšējā periodā. Nedēļas laikā cena svārstījās mazāk nekā parasti, sasniedzot augstāko punktu 0,244 €/kWh un zemāko 0,002 €/kWh, savukārt negatīvu stundu nebija.

Latvija segāja vēja iztrūkumu ar sauli un HES, taču joprojām bija atkarīga no importa no Igaunijas un Lietuvas.

Pirmdien Latvijas elektroenerģijas sistēmas slodze bija 749,5 MW, un kopējā ģenerācija sedza 63,6% no patēriņa. Ražošanā dominēja HES ar 17,1% no patēriņa, saule ar 32,1%, vējš ar 8,9%, biomasa ar 2,5% un citas stacijas ar 2,9%, šajā dienā cena bija 0,103 €/kWh.

Otrdien slodze pieauga līdz 796 MW, un ģenerācija nodrošināja 66,8% no nepieciešamā apjoma. HES saražoja 18% no patēriņa, saule 37,7%, vējš 5%, biomasa 2,6%, gāze 0,3% un citas 3,2%, šajā dienā cena bija 0,138 €/kWh.

Trešdien slodze sasniedza nedēļas maksimumu 823 MW, bet ģenerācija sedza 67,5% no patēriņa. HES nodrošināja 18,3%, saule 38,7%, vējš 1,9%, biomasa 3,8%, gāze 0,3% un citas 4,6%, šajā dienā cena bija 0,148 €/kWh.

Ceturtdien slodze bija 815,8 MW, un ģenerācija sedza 68,5% no patēriņa. HES saražoja 19,1%, saule 41,3%, vējš 0,8%, biomasa 3,2%, gāze 0,2% un citas 3,8%, šajā dienā cena bija 0,133 €/kWh.

Piektdien slodze bija 799,9 MW, un ģenerācija sedza 66,9% no patēriņa. HES nodrošināja 13,3%, saule 42,5%, vējš 4,6%, biomasa 3%, un citas 3,6%, gāzes ģenerācija šajā dienā bija nulle, šajā dienā cena bija 0,071 €/kWh.

Sestdien, kas bija nedēļas lētākā diena, slodze samazinājās līdz 744 MW, bet ģenerācija sedza vien 39,2% no patēriņa. HES saražoja 11,1%, saule 13,5%, vējš 10,7%, biomasa 1,8%, gāze 0% un citas 2,1%, šajā dienā cena bija 0,032 €/kWh.

Svētdien slodze bija 711 MW, un ģenerācija sedza 55,7% no patēriņa. HES nodrošināja 12,2%, saule 31,2%, vējš 7,4%, biomasa 2,2% un citas 2,6%, šajā dienā cena bija 0,045 €/kWh.

Kopumā Latvijas enerģijas bilanci būtiski ietekmēja Igaunijas un Lietuvas kaimiņvalstu ģenerācijas jaudas, kas caur starpsavienojumiem regulēja vietējo deficītu, kurš svārstījās no 257,3 MW līdz pat 452 MW.

Baltijas reģions demonstrēja izteiktu atkarību no vēja un saules enerģijas, kas izraisīja ievērojamas enerģijas plūsmu izmaiņas starp valstīm.

Lietuvā ģenerācija nedēļas laikā bija ļoti svārstīga, sasniedzot maksimumu svētdien, kad tika nosegti 131,9% no patēriņa. Lietuvas ražošanas pamatā bija vējš, kas atsevišķās dienās nodrošināja līdz pat 68,9% no patēriņa, saule, kas sasniedza 43,3%, kā arī hidroakumulācijas stacijas (ГАЭС), biomasa, gāze, atkritumu pārstrāde un citas jaudas.

Igaunijā ģenerācijas struktūra bija stabilāka, kur dominēja sланцевое масло (slancevoe maslo), kas nodrošināja līdz 25,6% no patēriņa, kā arī ievērojams īpatsvars no saules enerģijas un vēja. Igaunijas kopējais patēriņa segums svārstījās no 43,3% līdz 71,4%, kas nozīmēja pastāvīgu nepieciešamību pēc importa.

Robežu plūsmas atspoguļoja reģiona dinamiku: LV-EE robeža visu nedēļu darbojās importa virzienā uz Latviju, sasniedzot 637 MW otrdien. LV-LT robeža mainīja virzienu, nedēļas sākumā Latvijai eksportējot uz Lietuvu, bet nedēļas beigās pārejot uz importu no tās.

Lietuvas starpsavienojumi ar Poliju (LT-PL) visu nedēļu darbojās eksporta virzienā, sasniedzot 161,3 MW sestdien. Savukārt Lietuvas un Zviedrijas (LT-SE) savienojums visu nedēļu darbojās importa virzienā uz Lietuvu, sasniedzot maksimumu 356,3 MW sestdien.

Šīs nedēļas laikā Latvijas elektroenerģijas cena uzrādīja lejupslīdošu tendenci, ko lielā mērā noteica palielinātā atjaunīgo resursu ģenerācija kaimiņvalstīs. Sīkāku informāciju par cenām un tirgus datiem varat aplūkot mBot.lv.