Elektroenerģijas tirgus apskats: Cenas kritums un reģionālā ražošana

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijas reģionā piedzīvoja būtisku samazinājumu, kas bija skaidrojams ar mainīgajiem ražošanas apjomiem un izmaiņām enerģijas plūsmās starp kaimiņvalstīm. Kopējais pieprasījums pēc elektroenerģijas saglabājās stabils, taču vietējās ģenerācijas jaudas, īpaši atjaunojamajos resursos, spēja efektīvāk segt patēriņu, kas kopumā veicināja cenu stabilizēšanos un kritumu.

Vidējā elektroenerģijas cena nedēļas laikā sasniedza 0,074 €/kWh, kas ir par 46,8% mazāk nekā iepriekšējā periodā, kad cena bija 0,139 €/kWh. Nedēļas augstākais cenu punkts tika novērots trešdien, sasniedzot 0,25 €/kWh, savukārt zemākais punkts tika fiksēts pirmdien, kad cena nokritās līdz 0,003 €/kWh. Cenu svārstības bija mērenākas nekā iepriekš, un negatīvas cenas netika reģistrētas, kas liecina par tirgus līdzsvarotību.

Latvijas elektroenerģijas ražošana nedēļas gaitā kāpināja jaudu, taču valsts joprojām paļāvās uz importu no kaimiņiem

Pirmdien Latvijas ģenerācijas jaudas nespēja pilnībā nosegt patēriņu, nodrošinot 68,6% no slodzes. Galvenais ražošanas avots bija HES (36% no slodzes), kam sekoja saules enerģija (23,8%), vēja elektrostacijas (4,5%), biomasa (2,4%) un citi avoti (1,9%), kamēr dabasgāzes ieguldījums bija niecīgs; šajā dienā cena bija 0,048 €/kWh.

Otrdien situācija nedaudz uzlabojās, ģenerācijai sasniedzot 72,7% no patēriņa. HES ražošana pieauga līdz 44,9%, saules enerģija veidoja 13,9%, vēja elektrostacijas – 6,5%, biomasa – 4%, dabasgāze – 0,2%, bet citi avoti – 3,2%; cena pieauga līdz 0,125 €/kWh.

Trešdien, neskatoties uz 76,6% segumu, cena sasniedza nedēļas maksimumu – 0,154 €/kWh. HES ražošana bija dominējoša ar 55,8%, saules enerģija deva 12,5%, vēja elektrostacijas – 1,5%, biomasa – 3,8%, dabasgāze – 0,2%, un citi avoti – 2,8%.

Ceturtdien ģenerācija nosedza 81% no patēriņa, HES nodrošinot 44,9%, saules enerģijai pieaugot līdz 26,1%, vēja elektrostacijām – 5%, biomasai – 2,6%, un citiem avotiem – 2,3%; cena bija 0,052 €/kWh.

Piektdien tika sasniegts nedēļas ražošanas maksimums, nosedzot 92,9% no patēriņa. HES ražošana veidoja 49,6%, saules enerģija – 31,1%, vēja elektrostacijas – 5,5%, biomasa – 3,4%, un citi avoti – 3,3%, savukārt dabasgāzes ražošana bija nulle; cena bija 0,056 €/kWh.

Sestdien ģenerācija nosedza 83,6% no patēriņa, HES veidojot 45,7%, saules enerģijai – 27,2%, vēja elektrostacijām – 6,1%, biomasai – 2,4%, un citiem avotiem – 2,1%; cena bija 0,047 €/kWh.

Svētdien ģenerācija nosedza 85,8% no patēriņa, HES ražošanai sasniedzot 52%, saules enerģijai – 21,6%, vēja elektrostacijām – 8%, biomasai – 2,2%, un citiem avotiem – 1,9%; cena bija 0,035 €/kWh.

Kopumā vēja elektrostaciju ražošana bija zemāka par normu, jo vējš bija salīdzinoši lēns, kas ietekmēja kopējo ģenerācijas bilanci. Laikapstākļi bija vēsāki par normu, kas nedaudz palielināja pieprasījumu, taču saules enerģijas ražošana, neskatoties uz mākoņainību, sniedza būtisku atbalstu dienas stundās.

Reģionālajā kontekstā kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – ražošanas jaudas un to savstarpējā enerģijas apmaiņa būtiski ietekmēja gan Latvijas cenu līmeni, gan pieejamību, jo enerģijas plūsmas starp valstīm mainījās atkarībā no katras valsts ģenerācijas un patēriņa bilances.

Baltijas valstis balansēja starp vietējo ģenerāciju un intensīvu enerģijas apmaiņu pa starpvalstu savienojumiem

Lietuvā galvenie ražošanas avoti bija saules enerģija un vēja elektrostacijas, kas nedēļas gaitā mainījās atkarībā no laikapstākļiem. Svarīgu lomu spēlēja arī hidroakumulācijas elektrostacijas (GAES), kas palīdzēja līdzsvarot sistēmu, kamēr biomasa, dabasgāze, atkritumu pārstrāde un citas tehnoloģijas nodrošināja bāzes slodzi. Lietuvas patēriņš sasniedza maksimumu pirmdien, bet minimumu svētdien.

Igaunijā ražošanas struktūra bija atšķirīga, kur dominēja slanceļas eļļas dedzināšana, kas kopā ar vēja elektrostacijām, biomasu, ogļu gāzi, atkritumu pārstrādi un nelielu daļu saules enerģijas veidoja vietējo piedāvājumu. Igaunijas ģenerācija bija visai mainīga, sasniedzot augstāko punktu trešdien, bet zemāko sestdien, kas atspoguļojās arī patēriņa un eksporta bilancē.

Robežplūsmas starp valstīm bija aktīvas visu nedēļu. Latvija ar Lietuvu mainīja plūsmas virzienu: no eksporta uz Lietuvu lielākajā daļā nedēļas līdz importam no Lietuvas piektdien. Ar Igauniju Latvija lielākoties importēja enerģiju, izņemot piektdienu, kad notika neliels eksports uz Igauniju.

Lietuvas un Polijas starpsavienojums visu nedēļu darbojās eksporta režīmā, Lietuvai piegādājot enerģiju uz Poliju, savukārt Lietuvas un Zviedrijas savienojums visu laiku tika izmantots importa režīmā, nodrošinot būtisku enerģijas pieplūdumu no Zviedrijas.

Kopumā Baltijas reģionā bija vērojama tendence, kur enerģijas plūsmas dinamika palīdzēja izlīdzināt vietējos deficītus. Latvijā cenu tendence bija cieši saistīta ar šo reģionālo savienojumu noslogojumu un kaimiņvalstu ražošanas spējām, kas kopā ar vietējo HES un saules ģenerāciju noteica nedēļas cenu līmeni. Detalizētāku informāciju par cenu izmaiņām un tirgus datiem var aplūkot mBot.lv.