Elektroenerģijas tirgus apskats: cenas kāpums un reģionālā atkarība

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas tirgū bija vērojams ievērojams cenu kāpums, vidējai cenai sasniedzot 0,139 €/kWh, kas ir par 44,8% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā, kad vidējā cena bija 0,096 €/kWh. Nedēļas laikā cena svārstījās no zemākā punkta 0,008 €/kWh pirmdien līdz augstākajam punktam 0,351 €/kWh otrdien, turklāt negatīvu cenu stundu nebija. Šīs cenu izmaiņas atspoguļoja gan mainīgos laikapstākļus, gan reģionālo ģenerācijas jaudu pieejamību, kas tieši ietekmēja tirgus līdzsvaru.

Latvija aizvadītajā nedēļā saskārās ar augstākām cenām un ievērojamu atkarību no importa, ko daļēji mazināja HES un saules enerģijas ražošanas kāpums nedēļas nogalē.

Pirmdien, nedēļas sākumā, Latvijas elektroenerģijas sistēmas slodze bija 838,3 MW. Vietējā ģenerācija, kurā ietilpa 24,9 MW biomasas, 3,8 MW dabasgāzes, 145 MW HES, 205,6 MW saules, 57,6 MW vēja un 20,8 MW citu avotu, nespēja pilnībā nosegt patēriņu, un šajā dienā cena bija 0,074 €/kWh.

Otrdien slodze nedaudz pieauga līdz 843,7 MW. Lai gan saules enerģijas ražošana bija augsta (220,6 MW) un vēja elektrostacijas saražoja 72,3 MW, kā arī HES ģenerēja 173,3 MW, dabasgāzes staciju ieguldījums pieauga līdz 56,3 MW, biomasas līdz 34,4 MW un citu avotu līdz 26,3 MW. Šajā dienā cena sasniedza nedēļas maksimumu — 0,189 €/kWh.

Trešdien patēriņš palielinājās līdz 857,3 MW. Saules enerģijas ražošana samazinājās līdz 99,2 MW, taču vēja elektrostacijas saražoja 88,8 MW un HES palielināja ražošanu līdz 189,7 MW, kamēr biomasas stacijas deva 31,4 MW, dabasgāzes stacijas 54,5 MW un citi avoti 22,4 MW. Elektroenerģijas cena bija 0,178 €/kWh.

Ceturtdien slodze sasniedza 884,2 MW. Vēja elektrostaciju ražošana kritās līdz 35,1 MW, dabasgāzes staciju ieguldījums bija niecīgs (2,8 MW), bet saules enerģija saražoja 141,8 MW, HES 162,9 MW, biomasa 33,3 MW un citi avoti 24,9 MW. Cena šajā dienā bija 0,168 €/kWh.

Piektdien tika sasniegts nedēļas slodzes maksimums — 889,2 MW. Vēja elektrostacijas darbojās aktīvi, saražojot 115,1 MW, HES ģenerēja 226 MW, biomasas stacijas 36,3 MW, dabasgāzes stacijas 2,5 MW un citi avoti 27,6 MW, kamēr saules enerģijas ražošana samazinājās līdz 59,1 MW. Cena piektdien bija 0,172 €/kWh.

Sestdien, brīvdienā, slodze samazinājās līdz 797,3 MW. HES ģenerēja 233 MW, vēja elektrostacijas 72,8 MW, saules enerģija 83,5 MW, biomasas stacijas 19,7 MW un citi avoti 15,8 MW, bet dabasgāzes stacijas elektrību neražoja. Cena bija 0,084 €/kWh.

Svētdien, nedēļas viszemākās slodzes dienā (733,2 MW), Latvijas ģenerācija bija visaugstākā, pateicoties HES (299,5 MW) un saules enerģijai (222,7 MW), kamēr vēja elektrostacijas saražoja 32,6 MW, biomasas stacijas 29,3 MW, dabasgāzes stacijas 0,2 MW un citi avoti 23 MW. Cena šajā dienā bija 0,106 €/kWh.

Kopumā Latvijas enerģijas bilanci būtiski ietekmēja pārrobežu plūsmas, kas nodrošināja nepieciešamo enerģijas apjomu brīžos, kad vietējā ģenerācija bija nepietiekama. Šī situācija cieši saistīta ar situāciju kaimiņvalstīs, kurās arī notika aktīva enerģijas apmaiņa.

Baltijas elektroenerģijas sistēma nedēļas laikā demonstrēja dažādu enerģijas avotu mijiedarbību, kurā dominēja Lietuvas vēja ģenerācija un Igaunijas slānekļa eļļas ražošana.

Lietuvā nedēļas laikā vēja elektrostaciju ražošana bija ļoti mainīga, sasniedzot maksimumu 1110 MW trešdien, kas būtiski ietekmēja reģionālo bilanci. Lietuvas ģenerācijas portfelī ietilpa arī ievērojama saules enerģija (maksimums 431,5 MW svētdien), biomasa, dabasgāze, atkritumu pārstrāde, hidroenerģija, kā arī sūknēšanas stacijas (ГАЭС) un citi avoti. Lietuvas slodze svārstījās no 1286,5 MW svētdien līdz 1463,3 MW piektdien.

Igaunijā enerģijas ražošana balstījās uz slānekļa eļļas stacijām, kas sasniedza 223,2 MW ceturtdien, un vēja elektrostacijām ar maksimumu 242,1 MW sestdien. Papildus tam Igaunija izmantoja ogļu gāzi, biomasu, atkritumu pārstrādi, nelielu daudzumu hidroenerģijas un saules enerģijas. Igaunijas slodze bija augstākā piektdien (936 MW) un zemākā svētdien (640,8 MW).

Pārrobežu plūsmas bija intensīvas: LV-LT robežā pirmdien Latvija importēja 386,7 MW no Lietuvas, bet pārējās dienās Latvija eksportēja uz Lietuvu, svētdien sasniedzot 398,7 MW. LV-EE robežā Latvija visu nedēļu importēja no Igaunijas, piektdien sasniedzot 712,3 MW, kas bija nedēļas lielākais imports. LT-PL robežā Lietuva visu nedēļu eksportēja uz Poliju, maksimumu sasniedzot sestdien ar 123,2 MW. LT-SE robežā plūsmas mainījās: pirmdien Lietuva importēja 551,5 MW no Zviedrijas, bet trešdien jau eksportēja 156,3 MW uz Zviedriju.

Kopumā reģionālā enerģijas sistēma apliecināja savu savstarpējo atkarību, kurā viena valsts ražošanas kritums tika kompensēts ar kaimiņu resursiem. Latvijas cenu tendences bija tieši atkarīgas no šīs kopējās reģionālās dinamikas, kur cenu svārstības atspoguļoja plašāku tirgus situāciju. Sīkāku informāciju par cenu izmaiņām var aplūkot mBot.lv.