Latvijas un Baltijas enerģētikas apskats: cenu kāpums un ražošanas dinamika

Latvijas elektroenerģijas tirgū aizvadītajā nedēļā novērots ievērojams cenu kāpums, vidējai cenai sasniedzot 0,114 €/kWh, kas ir par 34,1% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Tirgus aktivitāte bija mērena, un, lai gan nebija stundu ar negatīvām cenām, cenu diapazons bija plašs – no zemākā punkta 0,002 €/kWh līdz pat 0,483 €/kWh nedēļas dārgākajās stundās.

Latvijas elektroenerģijas sistēma šonedēļ saskārās ar ievērojamu cenu kāpumu, ko daļēji kompensēja vietējā saules un hidroenerģijas ražošana.

Pirmdien Latvijas ģenerācijas jaudas nosedza 72,8% no kopējā patēriņa, kur lielāko daļu veidoja saules elektrostacijas ar 37,8% un hidroelektrostacijas ar 21,9% ieguldījumu. Biomasas stacijas saražoja 3,7% no nepieciešamā apjoma, vēja elektrostacijas nodrošināja 5%, bet citi ģenerācijas veidi deva 4,5%. Šajā dienā elektroenerģijas cena bija 0,132 €/kWh.

Otrdien novērots zemākais ģenerācijas segums nedēļā – 52,7%, kas saistīts ar mazāku ražošanu no visiem avotiem. Hidroelektrostacijas saražoja 18,1% no patēriņa, saules elektrostacijas 21,8%, vēja elektrostacijas 9,8%, biomasas stacijas 1,4%, bet citi avoti 1,7%. Šajā dienā cena bija 0,042 €/kWh.

Trešdien situācija uzlabojās, un vietējā ģenerācija nosedza 76% no patēriņa, pateicoties hidroelektrostaciju 26,7% un saules elektrostaciju 33,3% devumam. Vēja elektrostacijas saražoja 9,4%, biomasas stacijas 3%, dabasgāzes stacijas 0%, bet citi avoti 3,5%. Šajā dienā cena bija 0,124 €/kWh.

Ceturtdien, kad tika sasniegts nedēļas augstākais patēriņš 876 MW apmērā, vietējā ģenerācija nosedza 60,4% no vajadzībām. Vēja elektrostacijas šajā dienā strādāja aktīvāk, saražojot 13,8% no patēriņa, kamēr hidroelektrostacijas nodrošināja 22,4%, saules elektrostacijas 21%, biomasas stacijas 1,5%, bet citi avoti 1,7%. Šajā dienā cena bija 0,074 €/kWh.

Piektdien tika sasniegts nedēļas augstākais ģenerācijas segums 85,4% apmērā, ko būtiski veicināja saules elektrostacijas ar 40,8% ieguldījumu. Hidroelektrostacijas saražoja 25,8%, vēja elektrostacijas 13,1%, biomasas stacijas 2,5%, dabasgāzes stacijas 0,1%, bet citi avoti 3%. Šajā dienā cena bija 0,094 €/kWh.

Sestdien, kad patēriņš samazinājās līdz 738,7 MW, vietējā ģenerācija nosedza 70,7% no patēriņa. Hidroelektrostacijas saražoja 26,4%, saules elektrostacijas 33,3%, biomasas stacijas 3,6%, dabasgāzes stacijas 0,4%, vēja elektrostacijas 3%, bet citi avoti 4%. Šajā dienā cena bija 0,167 €/kWh.

Svētdien, kas bija nedēļas patēriņa minimums ar 717 MW, vietējā ģenerācija nosedza 63,6% no patēriņa. Hidroelektrostacijas nodrošināja 27,2%, saules elektrostacijas 21,3%, vēja elektrostacijas 6,8%, biomasas stacijas 3,1%, dabasgāzes stacijas 2,1%, bet citi avoti 3,2%. Šajā dienā cena bija 0,167 €/kWh.

Kaimiņvalstu enerģētikas sistēmas un savstarpējās starpsavienojumu plūsmas būtiski ietekmēja Latvijas tirgus līdzsvaru, nosakot importēto un eksportēto apjomu sadalījumu visas nedēļas garumā.

Baltijas valstīs vēja enerģijas ražošanas svārstības un intensīva enerģijas apmaiņa starp kaimiņiem noteica nedēļas piegāžu drošību.

Lietuvas enerģētikas sistēma demonstrēja ievērojamu aktivitāti, īpaši vēja elektrostaciju jomā, kas ceturtdien sasniedza 1313,8 MW ģenerāciju. Lietuvā būtisku lomu spēlēja arī saules elektrostacijas, kuru ražošana sasniedza maksimumu otrdien ar 563,4 MW, kā arī sūknēšanas hidroelektrostacijas (ГАЭС), kas aktīvi līdzsvaroja sistēmu, sasniedzot 325,5 MW sestdien. Pārējie Lietuvas avoti, tostarp biomasa, dabasgāze, atkritumu pārstrāde un hidroenerģija, nodrošināja stabilu bāzes slodzi.

Igaunijā elektroenerģijas ražošanas mugurkauls joprojām bija sļancevaja eļļa, kas nodrošināja stabilu ģenerāciju, sasniedzot 180,9 MW trešdien. Igaunijas sistēmā nozīmīgu lomu spēlēja arī vēja elektrostacijas, kas otrdien saražoja 234,1 MW, un saules elektrostacijas, kuru ražošana pirmdien sasniedza 264,8 MW. Biomasa un atkritumu pārstrāde Igaunijā nodrošināja nemainīgu ieguldījumu visas nedēļas garumā.

Starpvalstu plūsmas bija dinamiskas: Latvija eksportēja elektroenerģiju uz Lietuvu pirmdien, otrdien, piektdien, sestdien un svētdien, bet importēja no Lietuvas trešdien un ceturtdien. Attiecībā uz Igauniju, Latvija lielāko nedēļas daļu importēja elektroenerģiju, izņemot trešdienu, kad notika neliels eksports uz kaimiņvalsti.

Lietuvas un Polijas starpsavienojumā dominēja eksports no Lietuvas uz Poliju, izņemot sestdienu, kad notika imports no Polijas uz Lietuvu. Savukārt Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojumā pirmdien tika fiksēts imports uz Lietuvu, otrdien un trešdien notika eksports no Lietuvas uz Zviedriju, bet nedēļas otrajā pusē plūsmas bija tuvu nullei.

Kopumā Baltijas reģiona ģenerācijas un importa bilance nodrošināja patēriņa segumu, lai gan cenu svārstības Latvijā liecināja par saspringtu tirgus situāciju. Plašāku informāciju par cenu tendencēm varat aplūkot mBot.lv.