Elektroenerģijas tirgus apskats: Latvija un Baltija 31.08.–06.09.2026.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas tirgus Latvijā piedzīvoja cenu samazinājumu par 11,5%, vidējai cenai noslīdot līdz 0,085 €/kWh. Nedēļas laikā cena svārstījās no 0,002 €/kWh līdz 0,309 €/kWh, kas liecina par mainīgu ražošanas un patēriņa dinamiku. Laikapstākļi bija vēsāki nekā ierasts, ar vidējo temperatūru 15,9 grādi, savukārt vēja ātrums 100 metru augstumā sasniedza vidēji 6 metrus sekundē, kas bija pietiekami, lai nodrošinātu stabilu vēja elektrostaciju darbību 87% no laika.

Latvijas elektroenerģijas pašpietiekamība svārstījās, lielāko daļu patēriņa nosedzot ar saules un HES ģenerāciju.

Pirmdien Latvijas elektroenerģijas sistēma uzrādīja nedēļas augstāko pašpietiekamību, nosedzot 72% no kopējā patēriņa. Būtisku ieguldījumu sniedza saules elektrostacijas ar 309,3 MW jaudu, kamēr HES saražoja 138,5 MW, vēja elektrostacijas 76,5 MW, biomasas stacijas 18 MW, dabasgāzes stacijas 1,1 MW un citas iekārtas 21,6 MW. Elektroenerģijas cena šajā dienā bija 0,103 €/kWh.

Otrdien situācija mainījās, un kopējais patēriņš pieauga līdz 819,5 MW, bet vietējā ģenerācija nosedza vien 51,5% no tā. Galveno lomu uzņēmās HES ar 195,4 MW, kam sekoja saules elektrostacijas ar 178 MW, vēja elektrostacijas ar 9,9 MW, biomasas stacijas ar 17,5 MW un citas iekārtas ar 21,4 MW. Dabasgāzes stacijas šajā dienā elektrību neražoja, un cena sasniedza 0,142 €/kWh.

Trešdien tika sasniegts nedēļas augstākais patēriņš 856,2 MW apmērā, ko vietējā ģenerācija nosedza 50,7% apmērā. Saules elektrostacijas saražoja 248,1 MW, HES 129,8 MW, vēja elektrostacijas 12,5 MW, biomasas stacijas 19,5 MW un citas iekārtas 24,4 MW, dabasgāzes stacijām paliekot dīkstāvē. Elektroenerģijas cena šajā dienā bija 0,091 €/kWh.

Ceturtdien vēja elektrostaciju ražošana pieauga līdz 79,8 MW, kas palīdzēja segt 53,9% no 795,1 MW lielā patēriņa. Saules elektrostacijas saražoja 248,3 MW, HES 55 MW, biomasas stacijas 20,6 MW un citas iekārtas 24,7 MW, dabasgāzes stacijām atkal nestrādājot. Šajā dienā cena bija 0,092 €/kWh.

Piektdien vēja elektrostacijas turpināja aktīvu darbību, saražojot 89,6 MW, savukārt saules elektrostaciju ieguldījums kritās līdz 109 MW. HES saražoja 149 MW, biomasas stacijas 18,8 MW un citas iekārtas 22,6 MW, kopumā nosedzot 49,3% no 788,3 MW lielā patēriņa, bet dabasgāzes stacijas elektrību neražoja. Cena šajā dienā bija 0,079 €/kWh.

Sestdien, brīvdienā, patēriņš bija zemāks – 728,3 MW, un vietējā ģenerācija nosedza 40,8% no tā, kas bija nedēļas zemākais rādītājs. Saules elektrostacijas saražoja 112,1 MW, HES 110,4 MW, vēja elektrostacijas 49 MW, biomasas stacijas 11,4 MW un citas iekārtas 14,1 MW, dabasgāzes stacijām nestrādājot. Šajā dienā cena bija 0,02 €/kWh.

Svētdien patēriņš bija viszemākais – 706,9 MW, un vietējā ģenerācija nosedza 56,4% no tā. Saules elektrostacijas saražoja 164 MW, HES 130,8 MW, vēja elektrostacijas 69,4 MW, biomasas stacijas 15,6 MW un citas iekārtas 18,8 MW, dabasgāzes stacijām paliekot dīkstāvē. Elektroenerģijas cena šajā dienā bija 0,064 €/kWh.

Lai gan Latvijas ražošanas jaudas bija mainīgas, kaimiņvalstu elektroenerģijas sistēmas sniedza būtisku atbalstu visas nedēļas garumā, ļaujot balansēt vietējo deficītu ar importu no Igaunijas un mainīgām plūsmām ar Lietuvu.

Baltijas valstis demonstrēja augstu savstarpējo atkarību, kurā vēja un saules enerģija noteica importa un eksporta virzienus.

Lietuvas elektroenerģijas sistēma piedzīvoja ievērojamu vēja elektrostaciju ražošanas kāpumu, kas piektdien sasniedza 1316,5 MW, būtiski ietekmējot kopējo enerģijas bilanci. Papildus vējam, Lietuva aktīvi izmantoja saules enerģiju, kuras ražošana svētdien sasniedza 519,4 MW, kā arī darbināja hidroakumulācijas stacijas, kuru ražošana ceturtdien sasniedza 253,5 MW, un biomasas, dabasgāzes, atkritumu pārstrādes un citas ģenerācijas jaudas.

Igaunijas enerģijas ražošanas portfelis bija daudzveidīgs, kurā dominēja sarkanās krāsas sarakstā minētā slānekļa eļļas ražošana, kas piektdien sasniedza 173,4 MW, kā arī ogļu gāzes stacijas, kas ceturtdien saražoja 71,4 MW. Igaunijas sistēmā nozīmīgu lomu spēlēja arī vēja elektrostacijas, kas pirmdien saražoja 259,5 MW, saules enerģija ar 190,3 MW trešdien, kā arī biomasas, atkritumu pārstrādes un B25 ģenerācijas jaudas.

Pārrobežu plūsmas bija ļoti dinamiskas. Līnijā LV-LT Latvija lielāko nedēļas daļu eksportēja enerģiju, piemēram, otrdien 131,5 MW, taču sestdien notika virziena maiņa, un Latvija importēja 155,7 MW no Lietuvas. Līnijā LV-EE Latvija visu nedēļu importēja enerģiju, sasniedzot 535,3 MW otrdien, kas bija nedēļas augstākais rādītājs.

Lietuvas savienojums ar Poliju (LT-PL) uzrādīja mainīgu dinamiku: ceturtdien Lietuva eksportēja 171,3 MW uz Poliju, bet otrdien importēja 16,6 MW no tās. Savukārt savienojums ar Zviedriju (LT-SE) bija galvenokārt orientēts uz importu, sasniedzot 603,2 MW otrdien, taču piektdien un svētdien Lietuva eksportēja enerģiju uz Zviedriju, attiecīgi 117,7 MW un 66,6 MW.

Kopumā nedēļas laikā elektroenerģijas cenas Latvijā uzrādīja tendenci stabilizēties, pateicoties reģionālajai integrācijai un palielinātai atjaunojamo energoresursu izstrādei, kas ļāva izvairīties no krasākiem cenu lēcieniem. Detalizētāku informāciju par enerģijas tirgus datiem varat aplūkot mBot.lv.