Enerģētikas apskats: Latvijas un Baltijas tirgus tendences

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas tirgū bija vērojamas ievērojamas cenu izmaiņas, vidējai cenai sasniedzot 0,175 €/kWh, kas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas 0,093 €/kWh. Nedēļas laikā cena svārstījās plašā diapazonā, sasniedzot maksimumu 0,469 €/kWh, savukārt lētākā elektroenerģija bija pieejama pirmdien, kad cena noslīdēja līdz nullei. Šīs cenu svārstības bija tieši saistītas ar mainīgajiem laikapstākļiem, kas ietekmēja vietējo atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudas un radīja nepieciešamību pēc aktīvākas importētās enerģijas izmantošanas.

Latvijas elektroenerģijas ražošana balstījās uz gāzes staciju jaudu, lai segtu patēriņu brīžos, kad atjaunīgo resursu devums samazinājās.

Pirmdien, nedēļas sākumā, vēja elektrostacijas darbojās ar 134,9 MW jaudu, kas veidoja 14,7 % no kopējā patēriņa, savukārt HES saražoja 334 MW, nosedzot 36,5 % no slodzes. Saule deva 5,1 % no nepieciešamās enerģijas, bet biomasa un citi avoti nodrošināja attiecīgi 1,5 % un 1,4 %, kopumā nosedzot 59,2 % no patēriņa, un šajā dienā cena bija 0,007 €/kWh.

Otrdien situācija mainījās, kad saules elektrostaciju ģenerācija pieauga līdz 114,3 MW, veidojot 12,4 % no patēriņa, kamēr vēja elektrostaciju jauda nedaudz kritās līdz 116 MW jeb 12,6 % no patēriņa. HES ģenerācija samazinājās līdz 236,4 MW jeb 25,7 % no slodzes, un kopējais segums bija 55,4 %, šajā dienā cena bija 0,036 €/kWh.

Trešdien HES ģenerācija piedzīvoja kāpumu līdz 384,4 MW, nosedzot 41,7 % no patēriņa, savukārt gāzes elektrostacijas sāka aktīvāk iesaistīties ar 79 MW jaudu jeb 8,6 % no patēriņa. Saules un vēja enerģijas devums bija attiecīgi 9,7 % un 9,7 %, un kopējais segums sasniedza 76,8 %, šajā dienā cena bija 0,219 €/kWh.

Ceturtdien gāzes elektrostaciju loma būtiski pieauga, sasniedzot 374,8 MW, kas veidoja 41 % no patēriņa, kamēr HES saražoja 303,5 MW jeb 33,2 %. Vēja un saules elektrostaciju devums samazinājās līdz 4 % un 5,8 %, bet kopējais segums sasniedza 90,9 %, un šajā dienā cena bija 0,286 €/kWh.

Piektdien gāzes elektrostacijas turpināja nodrošināt 36,8 % no patēriņa ar 334,8 MW jaudu, savukārt HES ģenerācija bija 343,5 MW jeb 37,7 % no slodzes. Vēja elektrostaciju ražošana pieauga līdz 77,6 MW jeb 8,5 %, bet saule deva 6,2 %, kopējam segumam sasniedzot 95,5 %, šajā dienā cena bija 0,215 €/kWh.

Sestdien, samazinoties patēriņam brīvdienas dēļ, gāzes elektrostacijas saražoja 275,5 MW jeb 34,5 % no patēriņa, kamēr HES ģenerācija kritās līdz 142,4 MW jeb 17,8 %. Saules un vēja elektrostaciju devums bija attiecīgi 7,1 % un 6,6 %, kopējam segumam sasniedzot 74,1 %, šajā dienā cena bija 0,231 €/kWh.

Svētdien gāzes elektrostacijas sasniedza nedēļas maksimumu ar 376,8 MW jaudu, nosedzot 46,2 % no patēriņa, savukārt HES saražoja 274,9 MW jeb 33,7 %. Vēja enerģijas devums nokritās līdz 1,6 %, bet saule deva 5,9 %, kopējam segumam sasniedzot 96 %, šajā dienā cena bija 0,233 €/kWh.

Latvijas tirgus cieši mijiedarbojās ar kaimiņvalstīm, kurās arī bija vērojamas ievērojamas ģenerācijas izmaiņas, īpaši vēja un fosilā kurināmā izmantošanā, kas tieši ietekmēja starpvalstu plūsmu virzienus un apjomus.

Baltijas valstu enerģētikas sistēmas šonedēļ demonstrēja augstu savstarpējo atkarību, aktīvi izmantojot starpvalstu savienojumus mainīgas vietējās ģenerācijas apstākļos.

Lietuvā vēja elektrostacijas bija galvenais ģenerācijas avots, pirmdien sasniedzot 645,6 MW jaudu jeb 41,8 % no patēriņa, taču nedēļas gaitā to devums samazinājās. Lietuva arī aktīvi izmantoja saules enerģiju, kas otrdien sasniedza 266,7 MW jeb 17,5 % no patēriņa, kā arī darbināja atkritumu pārstrādes stacijas, kas svētdien nosedza 8,7 % no slodzes.

Igaunijā par galveno enerģijas avotu kalpoja slānekļa eļļas stacijas, kas piektdien saražoja 388,1 MW jeb 40 % no patēriņa, kamēr vēja elektrostacijas pirmdien deva 282 MW jeb 29,5 % no patēriņa. Biomasas stacijas Igaunijā nodrošināja stabilu ģenerāciju, piektdien sasniedzot 79,9 MW jaudu.

Starpvalstu plūsmas bija intensīvas: Latvija visu nedēļu eksportēja enerģiju uz Lietuvu, piektdien sasniedzot 693,6 MW apjomu, savukārt no Igaunijas Latvija visu nedēļu importēja enerģiju, piektdien sasniedzot 725,9 MW. Lietuva importēja enerģiju no Zviedrijas, pirmdien sasniedzot 722,2 MW, un šī plūsma saglabājās visu nedēļu. Attiecībā uz Lietuvas un Polijas robežu, plūsmas virziens mainījās, ceturtdien Lietuvai importējot 46,8 MW no Polijas, bet piektdien eksportējot 186,7 MW uz Poliju.

Kopumā nedēļas laikā Latvijā bija vērojams cenu kāpums, ko noteica gan ģenerācijas struktūras izmaiņas, gan importa plūsmu dinamika no kaimiņvalstīm. Detalizētāku informāciju par elektroenerģijas tirgus datiem varat aplūkot mBot.lv vietnē.