Elektroenerģijas tirgus pārskats: cenu kāpums un izmaiņas ražošanā

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas tirgū bija vērojams ievērojams cenu kāpums, vidējai cenai sasniedzot 0,124 €/kWh, kas ir par 85,1% vairāk nekā iepriekšējā periodā. Nedēļas dārgākā diena bija otrdiena ar cenu 0,179 €/kWh, savukārt lētākā diena bija svētdiena, kad cena nokritās līdz 0,028 €/kWh. Nedēļas laikā cena svārstījās manāmāk nekā parasti, sasniedzot maksimumu 0,324 €/kWh un minimumu 0,002 €/kWh, turklāt negatīvu stundu nebija.

Latvija segāja vēja iztrūkumu ar sauli un HES, bet joprojām bija atkarīga no importa no Igaunijas.

Pirmdien Latvijā kopējā ģenerācija nosedza 50,6% no patēriņa, kur galveno lomu spēlēja saules enerģija ar 26% daļu, kam sekoja HES ar 13,3%, vējš ar 3,5%, biomasa ar 3,4% un cita veida ģenerācija ar 4,2%, bet gāzes stacijas deva 0,1%. Šajā dienā cena bija 0,134 €/kWh.

Otrdien, kad tika sasniegts nedēļas cenas maksimums, ģenerācija nosedza 47,1% no patēriņa, HES ražojot 14,7%, saulei 25,7%, vējam 0,4%, biomasai 2,8%, gāzei 0,1% un citiem avotiem 3,4%, un cena bija 0,179 €/kWh.

Trešdien bija vērojams ievērojams ģenerācijas kritums, kad pašu saražotā enerģija nosedza vien 13,4% no slodzes, HES saražojot 4,7%, vējam 4,4%, biomasai 1,6%, gāzei 0,8% un citiem avotiem 1,9%, kamēr saule ģenerācijā nepiedalījās, un cena bija 0,166 €/kWh.

Ceturtdien ģenerācija atguvās līdz 49,8% no patēriņa, saules enerģijai veidojot 30,7%, HES 7,9%, vējam 7,1%, biomasai 1,9% un citiem avotiem 2,3%, kamēr gāzes ģenerācija bija minimāla, un cena bija 0,143 €/kWh.

Piektdien tika sasniegts nedēļas ģenerācijas maksimums ar 65,7% segumu, saules enerģijai sasniedzot 38,3%, HES 13,3%, vējam 6%, biomasai 3,5%, gāzei 0,2% un citiem avotiem 4,3%, un cena bija 0,139 €/kWh.

Sestdien ģenerācija nosedza 32% no patēriņa, vējam pieaugot līdz 10,5%, HES 9,7%, saulei 8,3%, biomasai 1,6% un citiem avotiem 1,8%, gāzes daļai esot niecīgai, un cena bija 0,078 €/kWh.

Svētdien, kas bija nedēļas lētākā diena, ģenerācija nosedza 41,1% no patēriņa, vējam sasniedzot 15,1%, HES 9,9%, saulei 10,5%, biomasai 2,6% un citiem avotiem 3,1%, kamēr gāzes ģenerācija izpalika, un cena bija 0,028 €/kWh.

Nedēļas laikā Latvijas slodze sasniedza maksimumu ceturtdien (839,2 MW) un minimumu svētdien (614,8 MW), kas ir raksturīgi darbdienu un brīvdienu ciklam. Latvija visā periodā bija izteikti atkarīga no importa no Igaunijas, kas bija vienīgais pastāvīgais elektroenerģijas avots no kaimiņvalsts, kamēr plūsmas ar Lietuvu mainījās atkarībā no vietējās ģenerācijas apjomiem.

Kopumā Baltijas reģionā bija vērojama dažāda ģenerācijas dinamika, kur Lietuva aktīvi izmantoja saules un vēja resursus, bet Igaunija balstījās uz slānekļa eļļas un gāzes stacijām, savukārt pārrobežu plūsmas starp četrām robežām nodrošināja enerģijas līdzsvaru.

Baltijas valstis balansēja starp augstu atjaunojamās enerģijas ģenerāciju un nepieciešamību pēc pārrobežu importa.

Lietuvā vēja elektrostacijas uzrādīja strauju ražošanas pieaugumu, īpaši sestdien un svētdien, kad tās nosedza attiecīgi 99% un 89,3% no valsts slodzes. Lietuvas saules elektrostacijas savu maksimumu sasniedza piektdien, nosedzot 47,1% no patēriņa, savukārt hidroakumulācijas stacijas (GAЭС) aktīvāk darbojās svētdien, nosedzot 13,1% no slodzes. Lietuvas pārējā ģenerācija, ieskaitot biomasu, gāzi un atkritumu pārstrādi, nodrošināja stabilu pamatu, lai gan valsts kopējais segums svārstījās no 40,9% otrdien līdz 151,6% svētdien.

Igaunijā slānekļa eļļas stacijas bija nozīmīgs enerģijas avots, īpaši trešdien, kad tās nosedza 30,1% no patēriņa. Igaunijas saules enerģijas ražošana sasniedza maksimumu trešdien ar 39,9% segumu, bet vēja elektrostacijas aktīvākās bija pirmdien, nosedzot 31,3% no slodzes. Ogļu gāzes izmantošana Igaunijā bija stabila visa nedēļas garumā, svārstoties ap 9% no kopējā patēriņa seguma.

Pārrobežu plūsmas bija dinamiskas: Latvija importēja enerģiju no Igaunijas visu nedēļu, sasniedzot maksimumu pirmdien (665,7 MW), savukārt plūsmas ar Lietuvu mainījās, Latvijai eksportējot enerģiju uz Lietuvu lielāko nedēļas daļu, izņemot sestdienu, kad notika imports. Lietuva savukārt mainīja savu lomu ar Poliju, piektdien eksportējot 165 MW, un ar Zviedriju, kur svētdien Lietuva pirmo reizi nedēļā eksportēja 217,7 MW uz Zviedriju, kamēr otrdien imports no Zviedrijas sasniedza 638,2 MW.

Kopumā elektroenerģijas cena Latvijā joprojām ir pakļauta reģionālajām svārstībām, un sīkāku informāciju par aktuālajām cenām varat atrast mBot.lv.