Enerģētikas nedēļas apskats: Latvijas tirgus dinamika un importa nozīme

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas tirgū Latvijā bija vērojamas ievērojamas cenu svārstības, vidējai cenai sasniedzot 0,067 €/kWh, kas ir par 71,8% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Nedēļas laikā cena mainījās no zemākā punkta 0,001 €/kWh līdz pat 0,342 €/kWh, turklāt negatīvu cenu stundu nebija.

Latvijas pašnodrošinājums ar elektroenerģiju bija mainīgs, tādēļ valsts lielāko daļu patēriņa sedza ar importu no kaimiņvalstīm.

Pirmdien Latvijas elektrostacijas, tostarp vēja elektrostacijas ar 9,9% no patēriņa, saules paneļi ar 31,5%, HES ar 12,3%, biomasa ar 1,5% un cita veida ģenerācija ar 1,8%, kopumā nosedza 57% no pieprasījuma. Šajā dienā cena bija 0,021 €/kWh.

Otrdien ģenerācijas apjoms samazinājās, un kopējā seguma daļa nokritās līdz 43,6%. Vēja elektrostacijas saražoja 8,1% no patēriņa, saule 21,6%, HES 10,5%, biomasa 1,5%, bet cita veida ģenerācija 1,9%. Šajā dienā cena bija 0,032 €/kWh.

Trešdien bija novērojams ģenerācijas kāpums, kad saule nosedza 45,9% no patēriņa, HES 15,9%, vēja elektrostacijas 7,2%, biomasa 2,5%, cita veida ģenerācija 3% un gāze 0,1%, sasniedzot 74,6% segumu. Šajā dienā cena bija 0,123 €/kWh.

Ceturtdien saules enerģijas ražošana sasniedza nedēļas maksimumu, nosedzot 51,6% no patēriņa, kamēr HES deva 12,2%, vēja elektrostacijas 4,2%, biomasa 1,9%, cita veida ģenerācija 2,3% un gāze 0,1%. Kopējais segums bija 72,3%, un cena bija 0,13 €/kWh.

Piektdien saules enerģija veidoja 47,6% no patēriņa, HES 12%, vēja elektrostacijas 4%, biomasa 1,8%, cita veida ģenerācija 2,2% un gāze 0,1%, nodrošinot 67,8% segumu. Šajā dienā cena bija 0,111 €/kWh.

Sestdien, brīvdienā, saules paneļi nosedza 50,9% no patēriņa, HES 9,4%, vēja elektrostacijas 6,9%, biomasa 2%, un cita veida ģenerācija 2,4%, kopumā nosedzot 71,7% no vajadzībām. Šajā dienā cena bija 0,035 €/kWh.

Svētdien ģenerācijas apjomi samazinājās, saules enerģijai veidojot 28% no patēriņa, vēja elektrostacijām 7,7%, HES 2,3%, biomasai 1% un cita veida ģenerācijai 1,2%, kas kopā deva 40,2% segumu. Šajā dienā cena bija 0,018 €/kWh.

Latvijas tirgus cieši sadarbojās ar kaimiņvalstīm, kurās Lietuvas un Igaunijas ģenerācijas jaudas un starpvalstu plūsmas noteica kopējo pieejamību un cenu dinamiku Baltijas reģionā.

Baltijas valstu energoapgādi raksturoja intensīva starpvalstu tirdzniecība, kurā Lietuvas un Igaunijas ģenerācijas jaudas būtiski ietekmēja plūsmas visās četrās robežās.

Lietuvas ģenerācijā dominēja vēja elektrostacijas, kas svētdien sasniedza 73,3% no patēriņa, un saules paneļi, kas piektdien nodrošināja 49,7% no patēriņa, papildus izmantojot arī hidroakumulācijas stacijas, biomasu, atkritumu pārstrādi un dabasgāzi. Igaunijā ģenerāciju galvenokārt nodrošināja vēja elektrostacijas, kas pirmdien nosedza 39,2% no patēriņa, saules paneļi, kas ceturtdien deva 34,6%, kā arī ogļu gāze un slānekļa eļļas stacijas.

Starpvalstu plūsmas bija aktīvas: Latvija visu nedēļu eksportēja uz Lietuvu, sasniedzot maksimumu trešdien, un vienlaikus visu nedēļu importēja no Igaunijas, ar lielāko apjomu trešdien. Lietuva savukārt visu nedēļu eksportēja uz Poliju, bet tās plūsmas uz Zviedriju mainīja virzienu, nedēļas vidū eksportējot, bet citās dienās importējot.

Kopumā Baltijas reģiona elektroenerģijas cenas Latvijā bija pakļautas ievērojamām izmaiņām, kas atspoguļoja gan vietējo ģenerāciju, gan importa iespējas no kaimiņiem. Detalizētāku informāciju par cenu izmaiņām iespējams aplūkot mBot.lv.