Enerģijas tirgus apskats: cenu kritums un atjaunīgo resursu loma

Aizvadītajā 38. nedēļā elektroenerģijas cenas piedzīvoja lejupslīdi, sasniedzot vidējo līmeni 0,096 €/kWh, kas ir par 15,8% mazāk nekā iepriekšējā periodā. Nedēļas laikā cenas svārstījās no 0,5 €/kWh pirmdienā līdz pat 0 €/kWh svētdienā, neuzrādot stundas ar negatīvu cenu. Tirgus aktivitāte un cenu izmaiņas bija cieši saistītas ar laikapstākļu ietekmi uz ģenerācijas jaudām, jo debesis 76% laika bija apmākušās un vēja ātrums 100 metru augstumā sasniedza vidēji 6,3 m/s.

Latvijas elektroenerģijas sistēma nodrošināja mainīgu pašpatēriņa segumu, kurā vēja elektrostaciju ražošanas kāpums nedēļas otrajā pusē ievērojami ietekmēja tirgus cenu dinamiku

Pirmdienā Latvijas elektroenerģijas patēriņš sasniedza nedēļas maksimumu 848,2 MW, un vietējā ģenerācija sedza 70,5% no šī apjoma. Sistēmā dominēja HES (223,4 MW), saules elektrostacijas (197,6 MW) un dabasgāzes stacijas (119,1 MW), kamēr biomasas stacijas saražoja 24,5 MW, citas iekārtas 29,5 MW un vēja elektrostacijas tikai 3,9 MW, šajā dienā cenai sasniedzot 0,252 €/kWh.

Otrdienā patēriņš samazinājās līdz 794,4 MW, vietējai ģenerācijai nosedzot 74,9% no pieprasījuma. Saules elektrostacijas uzrādīja nedēļas augstāko ražošanu 239,8 MW apmērā, kamēr HES saražoja 197,7 MW, dabasgāzes stacijas 110 MW, biomasas stacijas 18,6 MW, vēja elektrostacijas 9,8 MW un citas iekārtas 19,3 MW, un cena bija 0,216 €/kWh.

Trešdienā, pieaugot vēja elektrostaciju ražošanai līdz 60,9 MW, dabasgāzes staciju ieguldījums kritās līdz 1,3 MW. Kopējais patēriņš bija 819,1 MW, no kuriem 56,3% tika nosegti lokāli, HES saražojot 174 MW, saules elektrostacijām 188,6 MW, biomasas stacijām 19,1 MW un citām iekārtām 17,3 MW, cenai noslīdot līdz 0,065 €/kWh.

Ceturtdienā vēja elektrostaciju ražošana pieauga līdz 74 MW, bet dabasgāzes stacijas ģenerāciju pārtrauca. Patēriņš sasniedza 840,2 MW, vietējai ģenerācijai sedzot 64,9%, kur HES saražoja 234,9 MW, saules elektrostacijas 192,5 MW, biomasas stacijas 24,2 MW un citas iekārtas 19,8 MW, cenai esot 0,083 €/kWh.

Piektdienā vēja elektrostaciju ražošana sasniedza nedēļas maksimumu 104,5 MW, kas ļāva HES saražot 289,8 MW, savukārt saules elektrostacijas saražoja 150,2 MW, biomasas stacijas 18,3 MW un citas iekārtas 16,3 MW. Patēriņš bija 808,6 MW, vietējai ģenerācijai nosedzot 71,6%, un cena bija 0,043 €/kWh.

Sestdienā, brīvdienu ietekmē, patēriņš kritās līdz 762,8 MW, vietējai ģenerācijai nosedzot 41,3% no vajadzības. Vēja elektrostacijas saražoja 82,8 MW, HES 96,6 MW, saules elektrostacijas 112,4 MW, biomasas stacijas 13 MW un citas iekārtas 10,2 MW, cenai nokrītot līdz 0,007 €/kWh.

Svētdienā tika fiksēts nedēļas zemākais patēriņš 740 MW, vietējai ģenerācijai nosedzot 43,7%. Vēja elektrostacijas saražoja 96,9 MW, HES 112 MW, saules elektrostacijas 92,7 MW, biomasas stacijas 12,6 MW un citas iekārtas 9,2 MW, cenai esot 0,008 €/kWh.

Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā ģenerācijas struktūra un starpvalstu plūsmas būtiski ietekmēja kopējo Baltijas elektroenerģijas bilanci, radot gan pārpalikumus, gan nepieciešamību pēc importa, kas atspoguļojās arī Latvijas tirgus cenās.

Baltijas reģionā vēja elektrostaciju jaudas pieaugums Lietuvā un Igaunijā veicināja cenu izlīdzināšanos un būtiski mainīja starpvalstu elektroenerģijas plūsmu virzienus

Lietuvā vēja elektrostacijas kļuva par galveno ģenerācijas avotu, sasniedzot maksimumu 1037,9 MW piektdienā, kamēr saules elektrostacijas savu augstāko punktu sasniedza trešdienā ar 398,3 MW. Lietuvas sistēmā darbojās arī dabasgāzes stacijas, biomasas stacijas, atkritumu pārstrādes stacijas, HES, GAЭС (uzkrājējs) un citas iekārtas, tostarp B25 bloki, nodrošinot mainīgu ģenerācijas daļu no patēriņa.

Igaunijā ģenerāciju dominēja sarkanās slānekļa eļļas stacijas, kas otrdienā saražoja 314 MW, bet vēja elektrostacijas sasniedza maksimumu 350,4 MW piektdienā. Igaunijas energoapgādē piedalījās arī biomasas stacijas, ogļu gāzes stacijas, saules elektrostacijas, atkritumu pārstrādes stacijas, HES un B25 bloki, nodrošinot stabilu, lai arī mainīgu vietējās ražošanas daļu pret patēriņu.

Robežplūsmas starp valstīm bija dinamiskas: LV-LT robeža mainīja virzienu, nedēļas sākumā Latvijai eksportējot uz Lietuvu, bet nedēļas beigās importējot no tās. LV-EE robeža visu nedēļu darbojās vienā virzienā, Latvijai importējot elektroenerģiju no Igaunijas.

LT-PL robeža mainīja virzienu, pirmdienā importējot no Polijas, bet pārējās dienās eksportējot uz to. Tikmēr LT-SE robeža visu nedēļu uzturēja nemainīgu virzienu, Lietuvai importējot elektroenerģiju no Zviedrijas.

Kopumā vēja enerģijas pieaugums reģionā bija galvenais faktors, kas veicināja cenu lejupslīdi nedēļas nogalē. Detalizētāku informāciju par cenu izmaiņām un tirgus tendencēm varat aplūkot mBot.lv.