Enerģijas tirgus apskats: Cenu kāpums un importa atkarība

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas tirgū bija vērojamas ievērojamas cenu izmaiņas, kas būtiski ietekmēja patērētāju izmaksas. Vidējā elektroenerģijas cena sasniedza 0,159 €/kWh, kas ir vairāk nekā divas reizes augstāks rādītājs nekā iepriekšējā nedēļā, kad vidējā cena bija 0,078 €/kWh.

Cenu līmenis nedēļas laikā piedzīvoja ievērojamas svārstības, sasniedzot augstāko punktu 0,400 €/kWh, savukārt zemākais punkts bija 0,021 €/kWh. Nedēļas dārgākā diena bija otrdiena, bet visizdevīgākā elektroenerģija bija pieejama svētdien.

Latvijas vietējā ģenerācija nespēja pilnībā nodrošināt patēriņu, tāpēc valsts saglabāja augstu atkarību no importa, kamēr ražošanā dominēja HES un saules enerģija.

Pirmdien Latvijas elektrostacijas saražoja 67,8 % no nepieciešamā apjoma, galvenokārt pateicoties HES (38 % no slodzes) un saules paneļiem (13 % no slodzes). Pārējo ģenerāciju veidoja gāzes stacijas (7,3 %), biomasa (3,6 %), vējš (3,3 %) un citi avoti (2,7 %), šajā dienā cena bija 0,152 €/kWh.

Otrdien, kas bija nedēļas noslogotākā diena ar 924,9 MW vidējo patēriņu, vietējā ģenerācija sedza 65,8 % no pieprasījuma. HES saražoja 33,5 % no slodzes, gāzes stacijas 12,7 %, saule 10,5 %, biomasa 4,1 %, citi avoti 3,1 % un vējš 1,9 %, šajā dienā cena bija 0,224 €/kWh.

Trešdien, kad tika fiksēts zemākais kopējā seguma rādītājs (49,9 %), vēja elektrostaciju ražošana pieauga līdz 10,3 % no slodzes, kamēr HES saražoja 26,7 %, saule 7 %, biomasa 3,1 %, citi avoti 2,4 % un gāzes stacijas 0,3 %, šajā dienā cena bija 0,106 €/kWh.

Ceturtdien vietējā ģenerācija atguvās līdz 69,7 % no patēriņa, kur HES nodrošināja 31,6 %, gāzes stacijas 14,6 %, saule 13,1 %, biomasa 4,5 %, citi avoti 3,4 % un vējš 2,5 %, šajā dienā cena bija 0,202 €/kWh.

Piektdien tika sasniegts nedēļas augstākais ģenerācijas segums (87 %), ko sekmēja saules enerģijas (20,1 % no slodzes) un vēja elektrostaciju (11,3 % no slodzes) ražošanas pieaugums. HES saražoja 32,4 %, gāzes stacijas 16 %, biomasa 4,4 % un citi avoti 3 %, šajā dienā cena bija 0,177 €/kWh.

Sestdien, brīvdienas mierīgākajā ritmā, ģenerācija sedza 78,7 % no patēriņa, kur HES veidoja 37,8 %, saule 15,8 %, gāzes stacijas 10,7 %, vējš 7,3 %, biomasa 4,4 % un citi avoti 2,8 %, šajā dienā cena bija 0,151 €/kWh.

Svētdien, kad patēriņš bija viszemākais (785,2 MW), vietējās stacijas saražoja 71,9 % no nepieciešamā apjoma. Vēja elektrostaciju ražošana pieauga līdz 17,3 % no slodzes, saule nodrošināja 24 %, HES 22,5 %, biomasa 4 %, citi avoti 3 % un gāzes stacijas 1,2 %, šajā dienā cena bija 0,099 €/kWh.

Baltijas reģiona enerģētikas sistēmas šajā nedēļā darbojās ciešā savstarpējā sasaistē, kur kaimiņvalstu ģenerācijas jaudas un starpvalstu elektropārvades līniju noslodze tieši ietekmēja elektroenerģijas pieejamību un cenu dinamiku Latvijā.

Baltijas valstis kopumā demonstrēja atšķirīgas ģenerācijas tendences, kur Lietuvas vēja enerģijas lēcieni un Igaunijas slānekļa eļļas staciju darbība noteica enerģijas plūsmu virzienus visā reģionā.

Lietuvā vēja elektrostacijas piedzīvoja krasas izmaiņas, sasniedzot maksimumu svētdien (1018,7 MW) un minimumu otrdien (104,7 MW). Papildus vējam Lietuva izmantoja saules enerģiju, kuras ražošana sasniedza maksimumu sestdien (316,7 MW), kā arī hidroakumulācijas stacijas (ГАЭС), biomasu, atkritumu pārstrādi un gāzes stacijas.

Igaunijā ražošanas struktūra bija atkarīga no slānekļa eļļas stacijām, kuru ražošana svārstījās no 86 MW svētdien līdz 298,3 MW otrdien. Igaunijas energoapgādi papildināja biomasa, vēja elektrostacijas, kuru ražošana sasniedza maksimumu piektdien (298,3 MW), atkritumu pārstrāde, ogļu gāze un nelielos apjomos saule.

Robežplūsmas starp valstīm apliecināja ciešo integrāciju: Latvija visu nedēļu eksportēja elektroenerģiju uz Lietuvu, kur lielākais eksports bija piektdien (543,8 MW). Vienlaikus Latvija visu nedēļu importēja elektroenerģiju no Igaunijas, sasniedzot maksimumu otrdien (653,3 MW).

Lietuvas savienojumi ar trešajām valstīm bija aktīvi: Lietuva visu nedēļu importēja elektroenerģiju no Zviedrijas, kur lielākais apjoms bija otrdien (658,4 MW). Savukārt Lietuvas un Polijas starpsavienojumā plūsmas virziens mainījās, Lietuvai importējot no Polijas otrdien (36,6 MW) un eksportējot uz Poliju pārējās dienās, ar maksimumu svētdien (193,1 MW).

Kopumā Baltijas reģiona enerģijas plūsmas nodrošināja sistēmas līdzsvaru, tomēr vietējās ģenerācijas svārstības un importa atkarība nozīmēja, ka Latvijas elektroenerģijas cenas saglabājās pakļautas reģionālajiem cenu svārstību faktoriem. Sīkāku informāciju par cenu tendencēm varat aplūkot mBot.lv.