Elektroenerģijas tirgus apskats: ražošanas svārstības un importa loma

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas tirgū bija vērojamas ievērojamas ražošanas jaudu svārstības, ko lielā mērā ietekmēja mainīgie laikapstākļi. Vidējā elektroenerģijas cena Latvijā bija 0,039 €/kWh, kas ir par 4,9% zemāka nekā iepriekšējā nedēļā, savukārt cenu amplitūda sasniedza maksimumu 0,2 €/kWh trešdienā un brīžiem noslīdēja līdz pat nullei. Nedēļas laikā cena svārstījās manāmāk nekā parasti, atspoguļojot gan saules enerģijas ražošanas intensitāti, gan vēja elektrostaciju nevienmērīgo darbību.

Latvija segāja vēja iztrūkumu ar sauli un HES, bet joprojām bija atkarīga no importa no Igaunijas.

Pirmdien Latvijas elektroenerģijas patēriņš bija 769,1 MW, un to galvenokārt nodrošināja saules elektrostacijas, kas saražoja 59% no nepieciešamā apjoma, kamēr HES (ruslovas) deva 17,6%, biomasa 2% un vēja elektrostacijas 3%. Šajā dienā cena bija 0,065 €/kWh.

Otrdien vēja elektrostaciju ražošana samazinājās līdz 0,3% no patēriņa, taču HES ražošana pieauga līdz 20,2%, un saules elektrostacijas nodrošināja 59,5% no 785,4 MW lielā patēriņa. Šajā dienā cena bija 0,082 €/kWh.

Trešdien patēriņš sasniedza 832 MW, kur saules elektrostaciju devums bija 51,6%, HES 15,9%, bet vēja elektrostaciju ražošana nedaudz pieauga līdz 1,9% no patēriņa. Šajā dienā cena bija 0,067 €/kWh.

Ceturtdien, kad patēriņš bija visaugstākais (879,1 MW), saules elektrostaciju ieguldījums saruka līdz 25,1%, bet vēja elektrostaciju ražošana pieauga līdz 4,4%, HES nodrošinot 13,1%. Šajā dienā cena bija 0,017 €/kWh.

Piektdien vēja elektrostaciju ražošana sasniedza nedēļas maksimumu, veidojot 9% no patēriņa, kamēr saules elektrostacijas deva 22,4% un HES 12,8% no 837,2 MW patēriņa. Šajā dienā cena bija 0,011 €/kWh.

Sestdien patēriņš noslīdēja līdz 751 MW, saules elektrostacijām saražojot 21,3%, vēja elektrostacijām 4,1% un HES 10,4% no vajadzīgā apjoma. Šajā dienā cena bija 0,01 €/kWh.

Svētdien, nedēļas lētākajā dienā, patēriņš bija 714,4 MW, ko saules elektrostacijas nosedza ar 29,8%, vēja elektrostacijas ar 5,5% un HES ar 11,8% no kopējā apjoma. Šajā dienā cena bija 0,024 €/kWh.

Nedēļas laikā biomasas elektrostacijas darbojās stabili, sasniedzot vidējo 13,1 MW jaudu, savukārt citas ģenerācijas formas, tostarp gāzes elektrostacijas, šajā periodā Latvijā elektrību neražoja. Kopējais pašražotās enerģijas segums svārstījās no 39,6% sestdien līdz 84,5% otrdien, kas nozīmē, ka lielāko daļu nedēļas Latvija bija spiesta importēt trūkstošo enerģiju.

Pāreja uz Baltijas mēroga analīzi atklāj, ka kaimiņvalstu ģenerācijas profili būtiski ietekmēja Latvijas energobilanci, jo īpaši caur starpvalstu savienojumiem, kas nodrošināja nepieciešamo enerģijas plūsmu deficīta brīžos.

Baltijas valstis demonstrēja augstu savstarpējo atkarību, ko noteica saules un vēja ģenerācijas svārstības un aktīva enerģijas apmaiņa pa četrām starpvalstu robežām.

Lietuvā saules elektrostacijas bija galvenais ģenerācijas avots, svētdien sasniedzot pat 98,8% no patēriņa, kamēr vēja elektrostacijas piektdien nodrošināja 57,9% no patēriņa. Lietuvas GAE (na-kopējs) darbojās kā balansētājs, svārstoties no 13,2% sestdien līdz 32,2% otrdien, papildinot ģenerāciju ar biomasas, atkritumu pārstrādes un dabasgāzes staciju devumu.

Igaunijā ģenerāciju galvenokārt nodrošināja ogļu gāzes stacijas, kas uzturēja stabilu ražošanu, kamēr saules elektrostacijas trešdien sasniedza 44% no patēriņa, bet vēja elektrostaciju ražošana bija visaugstākā piektdien, veidojot 19,9% no patēriņa. Svarīgu lomu spēlēja arī slānekļa eļļas stacijas, kuru ražošana bija visintensīvākā pirmdien.

Pārrobežu plūsmas bija ļoti dinamiskas: LV-EE robeža visu nedēļu darbojās importa režīmā uz Latviju, sasniedzot maksimumu 562,6 MW ceturtdien. LV-LT robežā virziens mainījās, Latvijai eksportējot enerģiju uz Lietuvu nedēļas sākumā un importējot to svētdien.

Lietuvas-Polijas (LT-PL) robeža visu nedēļu darbojās eksporta režīmā uz Poliju, ar augstāko plūsmu 192,6 MW piektdien. Tikmēr Lietuvas-Zviedrijas (LT-SE) robeža visu nedēļu darbojās importa režīmā uz Lietuvu, sasniedzot iespaidīgu 688,4 MW apjomu ceturtdien.

Kopumā Baltijas reģionā vērojama tendence, kur saules un vēja enerģijas pārprodukcija atsevišķās dienās būtiski pazemināja cenas, savukārt deficīta brīžos reģions paļāvās uz starpsavienojumiem ar Zviedriju un Igauniju. Cenu tendence Latvijā joprojām ir cieši saistīta ar šo reģionālo dinamiku, ko detalizēti var aplūkot mBot.lv.