Kulberga valdība sola ierobežot krievu valodas lietojumu

Kulberga valdība sola ierobežot krievu valodas lietojumu
Latvijā 4 min. 08:15, 19.11.26

Ar deklarāciju par derusifikāciju Andra Kulberga valdība iecerējusi nostiprināt akadēmiķu, vēsturnieku un sociolingvistu ieteikumus, kā arī stiprināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu. Valdība apņēmusies paplašināt latviešu valodas lietojumu publiskajā un informatīvajā telpā, kā arī darba vidē. Vienlaikus plānots pārveidot Valsts valodas centru par neatkarīgu iestādi, stiprinot tā kapacitāti un neitralitāti.

Valdības deklarācijas 118. punktā paredzēts pieņemt deklarāciju par derusifikāciju, kas veidotu tiesisku pamatu krievu valodas ierobežošanai publiskajā telpā un latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanai. Tas nozīmē, ka konkrēti ierobežojumi vēl būs jāizstrādā un jānostiprina normatīvajos aktos. Atsevišķi deklarācijā paredzēts arī palielināt sodus par valsts valodas lietojuma pārkāpumiem.

Atbalsts latviešu valodā strādājošajiem medijiem

Deklarācijā paredzēts valsts atbalsts nacionālajiem, reģionālajiem un diasporas medijiem, kas saturu veido tikai latviešu valodā. Šāds atbalsts iecerēts, lai veicinātu kvalitatīva, analītiska un daudzveidīga mediju satura veidošanu.

Sabiedriskajā medijā valdība sola atbalstīt politisko neitralitāti, viedokļu daudzveidību un valsts valodas lomas stiprināšanu. Tāpat paredzēts nodrošināt sabiedriskā medija darbības nepārtrauktību krīzes situācijās un tā atbilstību nacionālās drošības prasībām.

Atalgojums kultūras nozarē un kultūras mantojuma saglabāšana

Kultūras jomā valdība apņēmusies pakāpeniski tuvināt nozares darbinieku atalgojumu Baltijas valstu līmenim un sasniegt sabiedriskā sektora vidējo algas līmeni. Tomēr deklarācijā nav noteikts konkrēts termiņš, jo algu palielināšana būs atkarīga no valsts budžeta iespējām.

Plānots turpināt atbalstīt Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmu un dziesmu svētku kustību, nostiprinot valsts un pašvaldību kopīgu atbildību par šo jomu attīstību. Kultūru iecerēts līdzvērtīgi iekļaut Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ”Latvija 2050” un Nacionālajā attīstības plānā 2028.-2034. gadam.

Trīs valsts pārvaldes reformu posmi

Kulberga valdība par galvenajām prioritātēm noteikusi valsts drošību, ekonomikas izaugsmi, fiskālo disciplīnu un efektīvu valsts pārvaldi. Deklarācijā paredzēta pakāpeniska valsts iestāžu funkciju un izdevumu pārskatīšana, lai samazinātu administratīvo slogu un valsts pārvaldes izmaksas.

Pirmajā reformu posmā, kas paredzēts līdz 2027. gada beigām, plānots stabilizēt valsts budžetu, izvērtēt ministriju un iestāžu funkcijas un likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju, tās uzdevumus nododot citām institūcijām. Valsts pārvaldē paredzēts plašāk izmantot mākslīgā intelekta rīkus, lai mazinātu administratīvo slogu un nepieciešamību pēc darbiniekiem.

Otrajā posmā 2028.-2029. gadā iecerēts ieviest pārbaudītus pārvaldes risinājumus, reformēt civildienesta vadību un samazināt darbavietu skaitu valdības centrālajā aparātā. Savukārt līdz 2030. gadam paredzēts nostiprināt reformu rezultātus, lai valsts pakalpojumus iedzīvotāji un uzņēmumi varētu saņemt ātrāk un vienkāršāk, tostarp vienuviet un tiešsaistē.

Latvijas Attīstības fonds un aizsardzības stiprināšana

Ekonomikas izaugsmes veicināšanai valdība plāno izveidot Latvijas Attīstības fondu, kas pārvaldītu valsts kapitālsabiedrības un piesaistītu finansējumu investīcijām tautsaimniecībā. Deklarācijā paredzēts, ka fonds varētu emitēt obligācijas līdz divu miljardu eiro vērtībā un piesaistīt privāto un institucionālo investoru finansējumu līdz četriem miljardiem eiro.

Fonda prioritārie virzieni būtu mājokļu attīstība, aizsardzības rūpniecība un robotizācija. Paredzēts arī izmantot valsts kapitālsabiedrību resursus un veicināt sarežģītāku, eksportspējīgu produktu ražošanu Latvijā.

Aizsardzības jomā valdība apņēmusies ieguldīt 5% no iekšzemes kopprodukta, attīstīt bezpilota sistēmas un aizsardzību pret droniem, stiprināt pretgaisa aizsardzību un veidot munīcijas krājumus. Tāpat paredzēts pilnveidot mobilizācijas sistēmu un attīstīt Nacionālo bruņoto spēku rezervi, lai nepieciešamības gadījumā būtu pieejami vismaz 61 000 cilvēku.

Izmaiņas transporta un reģionu attīstībā

Transporta jomā valdība plāno lemt par dzelzceļa projekta ”Rail Baltica” pamattrases izbūvi pa posmiem, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu un stingrāk kontrolējot izmaksas. Tāpat paredzēts pieņemt lēmumu par aviokompānijas ”airBaltic” nākotni, nepieļaujot nepamatotus riskus valsts budžetam.

Rīgas metropoles reģionā iecerēts izveidot vienotu sabiedriskā transporta tīklu un pārvaldības sistēmu, paredzot vienotu biļeti, tarifus un atvieglojumus reģionālajiem autobusiem, vilcieniem un Rīgas pilsētas sabiedriskajam transportam. Reģionos valdība sola pievērst uzmanību ceļu stāvoklim, uzņēmējdarbības videi un sabiedrisko pakalpojumu pieejamībai.

Saeima valdībai izteica uzticību ar 57 balsīm

Saeima 17. novembrī ārkārtas sēdē apstiprināja Andra Kulberga vadīto valdību ar 57 balsīm par un 34 pret. Koalīciju veido ”Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība. Par jauno Ministru kabinetu balsoja arī opozīcijā esošās partijas ”Latvija pirmajā vietā” deputāti.

Šis ir Latvijas 44. Ministru kabinets. Tajā darbu turpina Andris Kulbergs, kurš vienlaikus ieņem arī klimata un enerģētikas ministra amatu, bet pārējos ministru amatos iecelti gan koalīcijas pārstāvji, gan bezpartejiski profesionāļi.

Valdības deklarācijā kopumā iekļauti 130 uzdevumi. To izpilde paredzēta vairākos gados, un daudziem no tiem būs nepieciešami atsevišķi likumu grozījumi, valdības lēmumi un finansējums. Pirmais paveiktā darba pārskats paredzēts līdz 2028. gada valsts budžeta likuma pieņemšanai.

Sekojiet mums sociālajos tīklos un esiet informēti
Dalīties sociālajos tīklos