Polijas ģenerālis skaidro, kāpēc netika notriekta Krievijas raķete
Polijas bruņoto spēku operatīvās vadības komandieris ģenerālleitnants Irineušs Novaks paziņojis, ka piektdien zviedru iznīcinātāja ”Gripen” pilots saņēma atļauju notriekt Krievijas spārnoto raķeti H-101, taču to neizdarīja ārkārtīgi sarežģīto laikapstākļu dēļ, kas liedza identificēt mērķi. Militārpersonas izsekoja 11 objektus, kas radīja draudus Polijas gaisa telpai, no kuriem trīs šķērsoja valsts robežu.
Incidenta norise un sekas
Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs informēja, ka uzbrukuma laikā Polijā ielidoja un nogāzās divas Krievijas raķetes un reaktīvais drons. Viena no raķetēm H-101 nokrita Ļubļinas vojevodistes Bilgorajas apriņķī, savukārt vēl divi objekti nogāzās neapdzīvotās vietās Piekarpatu vojevodistē. Cilvēki incidentos nav cietuši, un kritiskā infrastruktūra nav bojāta.
Gaisa telpas aizsardzībai tika pacelti Polijas F-16 iznīcinātāji un Zviedrijas ”Gripen”, kā arī iesaistīta agrīnās brīdināšanas lidmašīna ”Saab 340” un Nīderlandes degvielas uzpildes lidmašīna MRTT. Polijas bruņotie spēki izmantoja arī datus no Ukrainas sistēmas ”Viraž”.
Reakcija uz notikušo
Polijas premjerministrs Donalds Tusks incidentu raksturoja kā apzinātu provokāciju. Kosiņaks-Kamišs paziņoja, ka lūgs NATO ģenerālsekretāru Marku Riti piešķirt papildu spēkus operācijas ”Eastern Sentry” atbalstam. Marks Rite pēc sarunas ar Tusku nosodīja gaisa telpas pārkāpumus, norādot: ”Reaģējot uz to, tika pacelti NATO iznīcinātāji. Mēs esam solidāri ar Poliju un turpināsim stiprināt savas atturēšanas un aizsardzības spējas. Šis incidents ir acīmredzami bīstams - tas ir Krievijas turpinātā kara pret Ukrainu sekas.”

Bluesky