ANO tiesa pirmo reizi atzinusi valsti par vainīgu genocīdā

ANO tiesa pirmo reizi atzinusi valsti par vainīgu genocīdā
Sabiedrība 3 min. 18:55, 19.11.26

ANO Starptautiskā tiesa (ICJ) ceturtdien, 19. novembrī, pieņēma vēsturisku spriedumu, atzīstot Mjanmu par atbildīgu par genocīda izdarīšanu pret rohindžu kopienu 2017. gadā. Lēmums, kas pieņemts ar deviņām balsīm pret sešām, ir pirmais gadījums, kad ANO augstākā tiesa valsti atzinusi par atbildīgu par genocīdu.

Tiesas priekšsēdētājs Judži Ivasava paziņoja, ka Mjanmas drošības spēki 2017. gada militāro operāciju laikā Ziemeļrahainas štatā nogalināja tūkstošiem rohindžu civiliedzīvotāju, veica plaša mēroga seksuālo vardarbību, pastrādāja smagus noziegumus pret bērniem un uzbruka cilvēkiem, kuri centās bēgt uz Bangladešu. Tiesa konstatēja arī apzinātu rohindžu ciematu iznīcināšanu un secināja, ka Mjanmas rīcības vienīgais saprātīgais izskaidrojums bija nodoms iznīcināt ievērojamu daļu rohindžu kopienas.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs savā paziņojumā norādīja, ka nogalināto skaits pārsniedzis 10 000. Tiesa arī atzina, ka Mjanma nav izpildījusi pienākumu novērst genocīdu, sodīt par šādiem noziegumiem un pieņemt nepieciešamos tiesību aktus, lai īstenotu Genocīda konvenciju.

Ko tiesa uzdeva Mjanmai?

Spriedumā noteikts, ka Mjanmai jāveic vairāki pasākumi, lai novērstu turpmākus Genocīda konvencijas pārkāpumus un atlīdzinātu rohindžiem nodarīto kaitējumu:

  • Veikt tūlītējus un efektīvus pasākumus, lai izmeklētu iespējamos noziegumus un, ja tam ir pamats, sauktu aizdomās turētās personas pie kriminālatbildības un sodītu tās.
  • Nodrošināt rohindžu drošu, brīvprātīgu un cieņpilnu atgriešanos viņu dzīvesvietās, kā arī atkalapvienot vardarbības dēļ šķirtās ģimenes.
  • Sniegt rohindžu kopienai un tās locekļiem kompensācijas par nodarīto kaitējumu. To apmērs un izmaksas kārtība tiks noteikta turpmākā tiesvedības posmā.
  • Pieņemt nepieciešamos tiesību aktus un veikt pasākumus, lai novērstu līdzīgu noziegumu atkārtošanos.

Rohindžu tiesību aktīviste Jasmina Ullaha, kura bija daļa no Gambijas delegācijas šajā lietā, pēc sprieduma paziņoja, ka tā ir taisnīguma diena. Viņa uzsvēra, ka tiesa ir nosaukusi pret rohindžiem vērsto vardarbību īstajā vārdā - genocīds. ANO ģenerālsekretārs Gutērrešs spriedumu raksturoja kā starptautiskā taisnīguma apliecinājumu un atkārtotu apstiprinājumu tam, ka tik smagu noziegumu nesodāmība nedrīkst palikt bez sekām.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Eds Milibends pēc sprieduma paziņoja par Mjanmas aizsardzības atašeja izraidīšanu no valsts un aicināja steidzami sasaukt ANO Drošības padomes sēdi, lai apspriestu tiesas lēmumu. Lielbritānija arī izsauca Mjanmas pagaidu pilnvaroto lietvedi un paziņoja, ka apsver turpmākus pasākumus atbildīgo personu saukšanai pie atbildības.

Pašlaik aptuveni 1,2 miljoni rohindžu bēgļu dzīvo pārpildītās nometnēs Bangladešā. Lielākā daļa no viņiem pameta Mjanmu 2017. gadā pēc militārās kampaņas, kuras laikā tika iznīcināti simtiem ciematu. Rohindžu atgriešanās joprojām ir sarežģīta, jo Mjanmā turpinās bruņotais konflikts un kopienai nav nodrošinātas drošības un pamattiesību garantijas.

ICJ spriedumi ir galīgi un juridiski saistoši, un tos nevar pārsūdzēt. Tomēr tiesai nav savu līdzekļu, lai piespiestu valstis izpildīt tās lēmumus. Ja Mjanma spriedumu neievēros, Gambija var vērsties ANO Drošības padomē, kur jautājums par turpmāko rīcību būs atkarīgs no tās dalībvalstu nostājas.

Sekojiet mums sociālajos tīklos un esiet informēti
Dalīties sociālajos tīklos