Šeņdžeņā noslēgušās Sji, Trampa un Putina trīspusējās sarunas
Šeņdžeņā, Ķīnā, ceturtdien, 19. novembrī, noslēdzās Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina, ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina pirmā trīspusējā tikšanās. Sarunas, kas notika Āzijas un Klusā okeāna reģiona ekonomiskās sadarbības (APEC) samita laikā, ilga aptuveni stundu un 20 minūtes. Pēc tikšanās trīs valstu vadītāji nāca klajā ar kopīgu deklarāciju par starptautisko drošību, ANO reformām, enerģētiku un kodolriska mazināšanu.
Sarunu laikā līderi apsprieda kodolieroču jautājumu, karu Ukrainā un globālās drošības problēmas. ASV prezidents Donalds Tramps tikšanās sākumā uzsvēra tās nozīmi, norādot: ”Mēs patiešām rakstām vēsturi. Amerikas Savienotajām Valstīm, Krievijai un Ķīnai ir unikāla iespēja apspriest, kā samazināt kodolieroču skaitu uz Zemes, kā arī mazināt risku, ka šie ieroči tiks izmantoti.” Ķīnas prezidents Sji pauda nostāju, ka kodolieroči būtu pilnībā jāaizliedz un jāiznīcina, savukārt Putins uzsvēra trīs valstu kopīgo atbildību par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu.
Pēc sarunām Ķīnas un Krievijas puse publiskoja četru punktu deklarāciju, kurā noteikti galvenie valstu sadarbības virzieni:
- Krievija, Ķīna un ASV apņemas veicināt Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) reformu, lai organizācija spētu efektīvāk reaģēt uz globālajiem izaicinājumiem un pildīt savu pamatuzdevumu - uzturēt starptautisko mieru un drošību.
- Trīs valstis plāno palielināt naftas pārstrādes produktu ražošanu un piegādes, kā arī uzsvēra stabilu energoresursu plūsmu nozīmi.
- Valstu vadītāji atzina valsts piekrišanas principa un valsts amatpersonu imunitātes ievērošanas būtisko nozīmi. Viņi arī pauda nostāju, ka Starptautiskā Krimināltiesa un līdzīgas institūcijas nedrīkst ļaunprātīgi izmantot savu jurisdikciju.
- Trīs valstis atkārtoti apliecināja, ka kodolkarā nevar būt uzvarētāju un to nekad nedrīkst sākt. Tās apņēmās turpināt dialogu par kodolriska mazināšanu un kodolieroču izplatīšanas nepieļaušanu.
Vienlaikus deklarācijā nav ietvertas konkrētas saistības par kodolarsenālu samazināšanu. Dokumentā nav pieminēts arī Krievijas karš pret Ukrainu vai konflikts ar Irānu, lai gan šie jautājumi bija daļa no plašākā starptautiskās drošības konteksta.
Īpašu uzmanību izpelnījās deklarācijas punkts par valsts amatpersonu imunitāti un Starptautisko Krimināltiesu. Tās izdotais apcietināšanas orderis Putinam saistībā ar apsūdzībām kara noziegumos Ukrainā joprojām ir spēkā. Krievija šīs apsūdzības noraida.
Reuters norāda, ka tikšanās raisījusi bažas ASV sabiedroto vidū par Trampa attiecībām ar Putinu. Savukārt analītiķi uzsvēruši, ka Krievijas prezidentam šī tikšanās ļāvusi atgriezties starptautiskās diplomātijas centrā, kamēr konkrēti praktiski rezultāti no sarunām pagaidām nav redzami.

Bluesky