Latvija pieprasa īpašu ES atbalstu austrumu pierobežai

Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju turpina aktīvi aizstāvēt nepieciešamību pēc īpašiem atbalsta mehānismiem Eiropas Savienības austrumu pierobežas reģioniem. Šī pozīcija tika atkārtoti uzsvērta Dublinā notikušajā ES kohēzijas politikas ministru neformālajā sanāksmē, kurā tika diskutēts par nākamā daudzgadu budžeta perioda prioritātēm no 2028. līdz 2034. gadam.

Latvijas delegācijas vadītājs, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards norādīja, ka šāds atbalsts ir vitāli svarīgs ne tikai ekonomiskās situācijas uzlabošanai, bet arī reģiona drošības stiprināšanai. Krievijas izvērstais karš Ukrainā ir radījis tiešu negatīvu ietekmi uz pierobežas teritoriju attīstību, tādēļ nepieciešami mērķtiecīgi ieguldījumi noturības nodrošināšanai.

Sarunas par nākamo ES budžetu tuvojas izšķirošajam posmam, un Īrijas prezidentūra izvirzījusi mērķi panākt dalībvalstu vienošanos vēl šī gada laikā. Diskusijās Dublinā tika akcentēti vairāki būtiski aspekti:

• Kohēzijas politikas loma ES konkurētspējas celšanā.
• Atveseļošanas fonda pieredzes izmantošana administratīvā sloga mazināšanai.
• Cilvēkkapitāla attīstība, sasaistot prasmes ar reālajām darba tirgus vajadzībām.

Latvija iestājas par uz rezultātiem balstītu kohēzijas politiku, izvairoties no pārmērīgas mērķu detalizācijas, kas apgrūtina fondu apguvi un palielina birokrātisko slogu.

Latvijas prioritāte paliek reģionu sabalansēta izaugsme, īpaši digitalizācijas un tehnoloģisko pārmaiņu kontekstā. Valsts uzsver, ka nākamajā budžeta periodā finansējumam jābūt cieši saistītam ar ekonomikas produktivitātes celšanu, vienlaikus saglabājot drošības garantijas kā vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem ilgtspējīgai attīstībai.