Baltijai un Ziemeļvalstīm rosina ciešāk koordinēt enerģētikas drošību

Baltijas un Ziemeļvalstu energosistēmas kļūst arvien ciešāk savienotas, taču to drošības plānošana joprojām lielā mērā notiek katras valsts līmenī. Enerģētikas eksperti norāda, ka krīzes vai infrastruktūras bojājumu gadījumā ar nacionāliem plāniem vien var nepietikt un nepieciešama ciešāka reģiona koordinācija.

Kopīgi riski prasa kopīgu rīcību

Baltijas valstis pēc atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla arvien vairāk balstās uz savienojumiem ar pārējo Eiropu un Ziemeļvalstīm. Nordic Energy Research vadītājs Klauss Skitte skaidro, ka šie savienojumi palīdzēja stabilizēt Baltijas energosistēmu, taču līdz ar ciešāku integrāciju arī riski kļūst kopīgi.

Šobrīd lielākā daļa valstu gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs izstrādā savus nacionālos drošības plānus un rūpējas par savas enerģētikas infrastruktūras aizsardzību. Skitte uzsver, ka mēs varētu kļūt daudz stiprāki, ja uz Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm skatītos kā uz vienotu reģionu. Pirmais solis būtu ciešāk koordinēt valstu rīcību reģiona līmenī.

Eksperta ieskatā politiskā griba ciešākai sadarbībai jau ir, un Baltijas un Ziemeļvalstu enerģētikas ministri šo jautājumu ir apsprieduši. Tagad galvenais ir pāriet no politiskas apņemšanās pie konkrētas rīcības.