Latvijā apkopoti dati par mikromobilitātes infrastruktūru

Latvijas pašvaldībās mikromobilitātes infrastruktūras kopējais garums 2025. gadā sasniedza 1194,5 kilometrus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes pirmo reizi apkopotie dati. No visām pašvaldībām lielākais kopējais mikromobilitātes infrastruktūras garums bija Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, sasniedzot 170,4 kilometrus, Ventspils valstspilsētas pašvaldībā - 73,6 kilometrus, bet Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā - 68,7 kilometrus.

No kopējā infrastruktūras garuma valstī 742,2 kilometri jeb 62,1 procenti veidoja kopīgi gājēju un velosipēdu ceļi. Savukārt 281,1 kilometrs jeb 23,5 procenti bija gājēju un velosipēdu ceļi, kuros gājēju, velosipēdu vai elektroskrejriteņu plūsmas ir savstarpēji atdalītas. Pārējie 171,2 kilometri jeb 14,3 procenti bija velojoslas, velosipēdu ceļi, rekomendējošās velojoslas un cita mikromobilitātes infrastruktūra.

Pēc Rīgas, Ventspils un Jūrmalas nākamais lielākais kopējais infrastruktūras garums reģistrēts Ogres novadā ar 59,7 kilometriem, Liepājas valstspilsētā ar 58,2 kilometriem un Valmieras novadā ar 52,4 kilometriem. Pērn Rīgā vien bija 53,2 kilometri velojoslu un 32,6 kilometri velosipēdu ceļu, kas veidoja 85,8 kilometrus jeb 74,4 procentus no kopējā šo divu infrastruktūras veidu garuma Latvijā.

Velojoslu un velosipēdu ceļu kopējais garums Latvijā bija 115,4 kilometri, no kuriem velojoslas veidoja 57,6 kilometrus, bet velosipēdu ceļi - 57,8 kilometrus. Dati iegūti Eurostat projekta Jauna transporta statistikas izstrāde ietvaros, Centrālajai statistikas pārvaldei pirmo reizi veicot pilna apjoma pašvaldību apsekojumu par mikromobilitātes infrastruktūru, aptverot visas 42 Latvijas pašvaldības.