Kulbergs: airBaltic glābšanā jāiesaista privātais kapitāls
Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēris, ka turpmākā nacionālās aviokompānijas airBaltic finanšu stabilitāte vairs nevar balstīties vienīgi uz nodokļu maksātāju līdzekļiem. Valdības vadītājs norādījis, ka uzņēmuma nākotnes attīstības scenārijos obligāti jāparedz privātā kapitāla piesaiste.
Pašlaik valdība rūpīgi izvērtē lidsabiedrības iesniegto biznesa plānu un turpmākās darbības modeļus. Kulbergs uzsvēra, ka lēmumi par aviokompānijas tālāko finansēšanu jāpieņem jau šovasar, jo citu alternatīvu nav. Viņš atzina, ka airBaltic ir stratēģiski svarīgs Latvijas aktīvs, taču valsts atbalstam jābūt sabalansētam ar privāto investoru līdzdalību.
Aviokompānijas finanšu rādītāji šogad uzrāda sarežģītu situāciju:
- Šā gada pirmajā ceturksnī koncerna zaudējumi sasnieguši 70,064 miljonus eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
- Apgrozījums pirmajā ceturksnī pieaudzis par 12,3%, sasniedzot 149,086 miljonus eiro.
- Uzņēmuma vadība prognozē, ka 2026. un 2027. gada ziemas sezonā varētu būt nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.
Aviokompānijas pārstāvji skaidro, ka zaudējumus galvenokārt ietekmējušas ārvalstu valūtu svārstības, augstās finansēšanas izmaksas un vispārējais izmaksu pieaugums aviācijas nozarē.
Situāciju sarežģī fakts, ka airBaltic ir apturējusi plānoto akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), kas iepriekš tika uzskatīts par būtisku kapitāla piesaistes avotu. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% akciju, Vācijas nacionālajai aviokompānijai Lufthansa – 10%, bet pārējās daļas pieder privātiem investoriem.
