Ekonomisti: zemo cenu grozs būtiski neietekmē pārtikas cenas
Latvijas vadošie ekonomisti norāda, ka 2025. gadā ieviestā zemo cenu groza iniciatīva nav spējusi būtiski mainīt pārtikas cenu dinamiku valstī. Lai gan pircējiem tas sniedzis praktisku atbalstu ikdienas pirkumu veikšanā, eksperti uzsver, ka cenu līmeni Latvijā primāri nosaka globālie procesi, nevis vietēja mēroga politiskie memorandi.
Bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis skaidro, ka pārtikas cenu svārstības joprojām diktē sezonalitāte, pasaules izejvielu tirgus tendences un energoresursu izmaksas. Lai gan aprīlī pārtikas cenas gada griezumā uzrādīja 0,3% kritumu, tas drīzāk skaidrojams ar atsevišķu produktu kategoriju cenu korekciju, nevis ar zemo cenu groza tiešu ietekmi.
Ekspertu vērtējums par tirgus situāciju:
- Zemo cenu grozs ir vērtējams kā pareizs, taču vājš instruments kopējās inflācijas ierobežošanai.
- Ilgtermiņa risinājumi meklējami konkurences stiprināšanā un piegādes ķēžu efektivitātes uzlabošanā.
- Globālo izejvielu cenu kritums, piemēram, kviešu un piena produktu segmentā, ir bijis noteicošais faktors cenu stabilizācijā.
Pārtikas tirgus nav viendabīgs, un cenu līmeni būtiski ietekmē arī mazumtirgotāju savstarpējā konkurence un personāla izmaksas, kas veido ievērojamu daļu no uzņēmumu kopējiem izdevumiem, norāda Luminor Bank ekonomists Pēteris Strautiņš.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis piebilst, ka zemo cenu grozs kalpo kā kompromiss starp politiskajiem un sociālajiem mērķiem, taču tas neaizstāj nepieciešamību pēc dziļākām strukturālām pārmaiņām. Kamēr Latvijā pārtikas cenas pēdējā gada laikā ir saglabājušās stabilas, kaimiņvalstīs un eirozonā kopumā novērotas atšķirīgas tendences, kas apliecina globālo faktoru dominanci pār vietējām iniciatīvām.
