Azartspēļu nodokļu ieņēmumi atpaliek no FM prognozēm
Šī gada pirmajos trīs mēnešos valsts budžetā no azartspēļu nodokļiem iekasēti 15,519 miljoni eiro, kas ir par vairāk nekā 400 000 eiro mazāk, nekā Finanšu ministrija bija iepriekš plānojusi. Sākotnējā prognoze paredzēja 15,94 miljonu eiro ieņēmumus, taču realitāte izrādījusies pieticīgāka.
Latvijā licencēto azartspēļu biedrības (LLAB) izpilddirektore Līga Līce norāda, ka šāda tendence bija paredzama. Pēc viņas teiktā, ministrijas prognozes nav bijušas pietiekami precīzas, jo tajās nav ņemtas vērā tirgus izmaiņas, tostarp klātienes spēļu zāļu skaita samazināšanās un vispārējā apgrozījuma kritums šajā segmentā. Pastāv bažas, ka gada griezumā budžets varētu nesaņemt pat pusotru miljonu eiro no plānotā.
Iekārtu skaita sarukums un ēnu ekonomikas riski
Dati liecina, ka no 2025. gada decembra līdz šī gada maijam klātienes azartspēļu zālēs iekārtu skaits samazinājies par 110 vienībām, sarūkot no 4080 līdz 3970. LLAB eksperti uzsver vairākus faktorus, kas ietekmē šo procesu:
- Spēlētāju migrācija uz interaktīvajām azartspēļu vietnēm.
- Nodokļu sloga palielināšana, kas mazina licencēto operatoru konkurētspēju.
- Ekonomiskā stagnācija, kas liek iedzīvotājiem ierobežot tēriņus izklaidei.
Nodokļu likmju paaugstināšana var mudināt spēlētājus izvēlēties nelegālos interaktīvo azartspēļu operatorus, nevis klātienes spēles, norāda Līga Līce.
Nozares pārstāvji arī atsaucas uz H2GC pētījumu, kas apliecina – aptuveni trešdaļa spēlētāju izmanto nelegālās platformas, kuras piesaista ar izdevīgākiem finanšu nosacījumiem. LLAB apvieno desmit lielākos nozares spēlētājus, tostarp tādus zīmolus kā Olympic Casino, Optibet un Betsafe, iestājoties par līdzsvarotu regulējumu, kas nepieļautu ēnu ekonomikas izplatību.
