Ledāju kušana Eiropā var prasīt iedzīvotāju un infrastruktūras pārcelšanu

Ledāju atkāpšanās un kalnu nogāžu nestabilitāte Eiropā var radīt nepieciešamību pārvietot iedzīvotājus un infrastruktūru, aģentūras LETA podkāstā ”Kas tas vispār bija?!” sacīja Latvijas Universitātes asociētais profesors, ģeologs un ledāju pētnieks Kristaps Lamsters.

Pētnieks uzsvēra, ka ar ledāju pārmaiņām saistītais apdraudējums skar arī Alpus, kur līdz gadsimta beigām prognozēta lielas daļas ledāju izzušana. ”Iespējams, mums būs jāpārvieto infrastruktūra, jāpārvieto cilvēki,” sacīja Lamsters.

Viņš skaidroja, ka sasilšana ietekmē gan ledājus, gan iežus. Kušanas ūdens iesūcas plaisās un var sasniegt ledāja pamatni, veicinot tā slīdēšanu. Savukārt ledum iežu plaisās kūstot, var mainīties kalnu nogāžu stabilitāte. Lai gan sasilšanas ietekme kopumā ir zināma, katras nogāzes riska novērtēšanai nepieciešami dati par tās ģeoloģisko uzbūvi un ilgstoši novērojumi.

Lamsters norādīja, ka Alpi kā kalnu grēda nepazudīs, taču var mainīties teritorijas, kurās būs droši dzīvot, pārvietoties un uzturēt infrastruktūru. Šaurajās ielejās pārcelšanās var būt sarežģīta, jo mājas un ceļi bieži izbūvēti vietās, kur pieejama ierobežota platība. Pētnieks uzsvēra, ka arī nelabvēlīgu prognožu apstākļos ir svarīgi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un gatavoties pārmaiņām, jo lēnāka sasilšana dotu vairāk laika pielāgoties.