”Zemnieku saeima”: ārkārtējā situācija negarantē kompensācijas

”Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka valdības izsludinātā ārkārtējā situācija lauksaimniecībā pati par sevi negarantē kompensāciju izmaksu zemniekiem. Lai gan sabiedrībā sākotnēji varēja rasties šāds priekšstats, ārkārtējā situācija galvenokārt ir instruments procedūru vienkāršošanai.

Atvieglojumi un procedūras

Dzelzkalēja-Burmistre skaidro, ka ārkārtējā situācija ļauj Lauku atbalsta dienestam (LAD) vieglāk saskaņot atvieglojumus attiecībā uz pamatnosacījumiem, kas jāievēro, lai saņemtu subsīdijas. ”Droši vien arī bez ārkārtējās situācijas izsludināšanas šos jautājumus varētu atrisināt, bet tas dod papildu pamatojumu un ļauj ministrijai un LAD ātrāk sakārtot dažādas atrunas,” norādīja organizācijas vadītāja.

Ārkārtējā situācija arī paātrina pašvaldību darbu vietās, kur plūdi bojājuši infrastruktūru, piemēram, ceļus un meliorācijas sistēmas Ziemeļkurzemē. Parasti procedūras atbalsta saņemšanai no krīzes fonda ir laikietilpīgas.

Banku un Eiropas Savienības atbalsts

Vērtējot sadarbību ar bankām, Dzelzkalēja-Burmistre atzīst, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana nav izšķiroša, jo kredītiestādes katra klienta situāciju vērtē individuāli. Tomēr tā palīdz banku mātesuzņēmumiem labāk izprast kopējo situāciju Latvijā. Vienlaikus lauksaimnieki aicina Zemkopības ministriju vērsties pie Eiropas Komisijas, lai saņemtu atbalstu no krīzes rezerves fonda. Tomēr šī fonda finansējums ir ierobežots, un konkurence par to starp dalībvalstīm ir liela.

Valdība ārkārtējo situāciju visā valstī izsludinājusi līdz 2027. gada 10. janvārim, reaģējot uz 2026. gada lietavu un plūdu sekām un cenšoties mazināt to ietekmi uz lauksaimniecības nozari.