Cerības par Hormuza šaurumu ceļ biržas un mazina naftas cenas

Pasaules finanšu tirgos otrdien valdīja optimisms, ko izraisīja ASV finanšu ministra Skota Besenta paziņojums par iespējamu vienošanos ar Teherānu attiecībā uz Hormuza šauruma atvēršanu kuģošanai. Šī ziņa nekavējoties atspoguļojās gan akciju indeksos, gan energoresursu cenās.

Tirgus reakcija uz diplomātiju

Investori ar atvieglojumu uztvēra Besenta teikto telekanālam CNBC, ka vienošanās par stratēģiski svarīgā šauruma atvēršanu varētu tikt panākta tuvākajā laikā. Analītiķis Ārts Hogans no R. Riley Wealth Management norāda, ka šāda veida administrācijas paziņojumi ir spēcīgs signāls tirgiem, kas kopā ar labiem uzņēmumu peļņas rādītājiem veicināja akciju cenu kāpumu.

ASV biržu indeksi uzrādīja pārliecinošu izaugsmi: Dow Jones Industrial Average pieauga par 1,7%, sasniedzot 54 085,88 punktus, savukārt Nasdaq Composite palielinājās par 2,6% līdz 26 584,99 punktiem. Arī Eiropas biržās, tostarp Londonā, Parīzē un Frankfurtē, tika novērots mērens kāpums.

Energoresursu cenu kritums

Tikmēr naftas tirgū valdīja pretēja tendence. WTI markas jēlnaftas cena kritās par 5,7%, noslīdot līdz 75,77 dolāriem par barelu, bet Brent markas jēlnafta lētāka kļuva par 5,3%, sasniedzot 79,36 dolārus. Arī dabasgāzes cena Nīderlandes biržā TTF samazinājās par 2,8%, nokrītot līdz 55,92 eiro par megavatstundu.

Šīs izmaiņas ir būtiskas, jo Hormuza šaurums ir viens no pasaules svarīgākajiem naftas transportēšanas ceļiem. Jebkura spriedzes mazināšanās šajā reģionā tieši ietekmē globālās energoresursu piegādes ķēdes un patērētāju izmaksas.