KP: Degvielas cenu kāpumu noteica tirgus, nevis tirgotāju alkatība

Degvielas cenu kāpumu Latvijā šā gada pirmajā pusē noteica starptautiskie tirgi, nevis degvielas tirgotāju vēlme palielināt savu peļņu. Konkurences padomes (KP) veiktā padziļinātā analīze par 2026. gada pirmajiem sešiem mēnešiem apliecina, ka mazumtirgotāji pat centušies absorbēt daļu no iepirkuma cenu pieauguma savās maržās.

Tirgotāju maržas zem spiediena

Analīze atklāj, ka 95. markas benzīna mazumtirdzniecības uzcenojums janvārī bija vidēji 0,111 eiro par litru, taču līdz maijam tas saruka līdz 0,070 eiro par litru. Līdzīga situācija bija vērojama arī dīzeļdegvielas segmentā, kur uzcenojums martā nokritās līdz 0,066 eiro par litru. Tirgotāji šajā laikā faktiski strādāja ar mazāku starpību, lai mīkstinātu cenu lēcienu patērētājiem.

Akcīzes nodokļa samazinājuma efekts

Svarīgs aspekts ir 1. aprīlī ieviestais dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa samazinājums. Lai gan tika prognozēts, ka tas degvielas cenu pie sūkņa samazinās par 8,6 centiem litrā, realitātē patērētāji izjuta tikai 58–64 % no šī ieguvuma. KP skaidro, ka tas nenozīmē tirgotāju negodprātību, jo uzcenojumi saglabājās stabili, un daļa atvieglojumu varēja tikt novirzīta citās formās, piemēram, lielākās atlaidēs.

KP uzsver, ka mazumtirdzniecības uzcenojums nav vienāds ar tīro peļņu. Tajā jāiekļauj loģistikas izmaksas, degvielas uzglabāšana, staciju uzturēšana un darbinieku algas.

Baltijas valstu konteksts

Latvijas degvielas cenas lielāko perioda daļu turējās zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa un bija līdzīgas kaimiņvalstīm. Tomēr autogāzes (LPG) tirgū situācija ir atšķirīga – Latvijā piemērotais fiskālais slogs ir augstāks nekā Igaunijā, kur akcīzes nodoklis ir par 77,7 % zemāks. KP turpinās sekot līdzi tirgus norisēm līdz pat gada beigām, lai nodrošinātu godīgu konkurenci.