Ārste brīdina: pasīvā smēķēšana būtiski palielina HOPS risku

Hroniski obstruktīva plaušu slimība jeb HOPS nav tikai aktīvo smēķētāju diagnoze. Medicīnas zinātņu doktore un pneimonoloģe Madara Tirzīte uzsver, ka arī nesmēķētāji, kuri ilgstoši uzturas vienā vidē ar smēķētājiem, ir pakļauti nopietnam elpceļu veselības riskam.

Bīstamā pasīvā smēķēšana

Daudzi kļūdaini uzskata, ka smēķēšana ārpus telpām pasargā līdzcilvēkus no kaitīgajām vielām. Speciāliste skaidro, ka ar to nepietiek. Toksiskās vielas plaušās saglabājas vēl vairākas stundas pēc cigaretes izsmēķēšanas. Ienākot iekštelpās, smēķētājs turpina izdalīt kaitīgos savienojumus, tādējādi pakļaujot savus tuviniekus riskam saslimt ar HOPS.

• Elpas trūkums un hronisks klepus.
• Pastāvīgs nogurums un miega traucējumi.
• Sirds un plaušu funkciju pasliktināšanās.

Slimības neatgriezeniskums

Plaušas ir orgāns ar ļoti ierobežotām atjaunošanās spējām. Ārste norāda, ka HOPS nav pilnībā izārstējama slimība. Medicīnas mērķis ir apturēt tālāku stāvokļa pasliktināšanos, taču jau zudušās funkcijas atgūt nav iespējams. Slimībai progresējot, cieš arī sirds, jo plaušas nespēj nodrošināt organismu ar nepieciešamo skābekļa daudzumu.

Plaušas un sirds darbojas kā vienots duets. Ja plaušas nespēj efektīvi bagātināt asinis ar skābekli, sirds slodze dramatiski pieaug, veicinot nopietnas sirds un asinsvadu problēmas.

Kardiologs Roberts Feders papildina, ka smēķēšana bojā asinsvadu sieniņas un veicina trombu veidošanos. Tas būtiski palielina insulta un infarkta draudus, padarot smēķēšanu par kompleksu draudu visam organismam.