Lagarda: Eiropa riskē zaudēt mākslīgā intelekta revolūciju

Eiropa atrodas izšķirošā brīdī, kurā nespēja pielāgoties tehnoloģiskajām pārmaiņām var novest pie neatgriezeniskas atpalicības. Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda Pasaules ekonomikas foruma pasākumā Ženēvā brīdināja, ka reģions nevar atļauties palaist garām mākslīgā intelekta attīstību tāpat, kā tas notika ar pirmo digitālo revolūciju.

Izaicinājumi eirozonas izaugsmē

Pašreizējais Eiropas izaugsmes modelis saskaras ar būtisku spiedienu, jo ASV un Ķīna ir kļuvušas par dominējošiem spēlētājiem mākslīgā intelekta jomā. Šo valstu uzņēmumi ir radījuši modernākos lielos valodu modeļus un strauji attīsta plašu datu centru infrastruktūru. Lagarda norādīja, ka Eiropas Savienības tirgus fragmentācija kavē uzņēmumu izaugsmi, jo trūkst pietiekamas konkurences un piekļuves finansējumam, kas ir nepieciešams globāla mēroga sasniegšanai.

Mainīgā starptautiskā vide

Eiropas ekonomiskā stabilitāte ilgstoši balstījās uz trim pīlāriem: uz noteikumiem balstītu globālo kārtību ar ASV drošības garantijām, lētu enerģiju un globālās tirdzniecības paplašināšanos. ECB prezidente uzsvēra, ka visi šie pīlāri pašlaik vājinās. Situāciju īpaši ietekmē ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotā politika, tostarp noteiktie ievedmuitas tarifi Eiropas Savienības precēm un apšaubītās drošības saistības, kas liek Eiropai pārskatīt savu līdzšinējo izaugsmes modeli.