Saeima prasa zinātniekiem skaidrākus pētījumu ieguvumus

Latvijas zinātniskajiem pētījumiem, kas tiek finansēti no valsts budžeta, ir jāsniedz daudz skaidrāks un izmērāmāks ieguvums sabiedrībai, trešdien, 19. augustā, uzsvēra Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Melnis. Deputāti komisijas sēdē vērtēja Latvijas Zinātnes padomes pārraudzīto Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu, diskutējot par to, kā zinātniskās zināšanas tiek pārvērstas praktiskos risinājumos.

Sistēmiska pieeja finansējumam

Diskusijas centrā nebija atsevišķu pētījumu tēmu kvalitāte, bet gan mehānismi, ar kādiem tiek mērīta publiskā finansējuma atdeve. Kaspars Melnis norādīja, ka valstij ir būtiski saprast, kādi rezultatīvie rādītāji tiek uzstādīti projektiem un kā tiek vērtēta to turpmākā ietekme uz tautsaimniecību vai valsts pārvaldi. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji atzina, ka, lai gan ieguldījumu apjoms zinātnē joprojām atpaliek no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, arvien vairāk uzņēmēju sāk izmantot zinātniskos rezultātus savā ikdienas darbā.

Zinātnes un prakses sadarbība

Latvijas Zinātnes padome skaidroja, ka pašreizējā programma balstās uz atklātiem konkursiem un starptautisku ekspertīzi, kuras mērķis ir radīt jaunas zināšanas ar komercializācijas potenciālu. Zinātnieki savukārt norādīja uz izaicinājumiem, uzsverot, ka pētnieka primārais uzdevums ir radīt jaunas zināšanas, taču to ieviešanai praksē nepieciešama ciešāka sadarbība ar uzņēmējiem un valsts iestādēm. Pētnieki arī atgādināja, ka zinātnes ietekme bieži vien nav izmērāma īstermiņā un tās patiesā nozīme var atklāties pat divas desmitgades pēc pētījuma pabeigšanas.