Baltijas kapitāla tirgus: kāpēc vienotība ir izdzīvošanas jautājums

Baltijas valstu uzņēmumi 2025. gadā emitēja obligācijas 6,68 miljardu eiro apmērā, kas ir divkāršs kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču šis progress slēpj būtisku problēmu. Mēs joprojām darbojamies kā trīs sadrumstaloti tirgi, kas starptautiskajiem investoriem ir pārāk mazi un grūti pārskatāmi.

Vienotā tirgus nepieciešamība

Bankas Citadele vadītāja Rūta Ežerskiene uzsver, ka Baltijas konkurētspēja nav atkarīga no mēģinājumiem līdzināties Frankfurtei vai Parīzei. Mūsu spēks slēpjas spējā darboties kā vienotam reģionam, ko jau tagad atzīst starptautiskie indeksu veidotāji, piemēram, MSCI. Kad darbojamies kopā, mēs kļūstam pamanāmāki, likvīdāki un investoriem saprotamāki.

Infrastruktūra pret regulējumu

Tehniskie šķēršļi pamazām izzūd. Kopš 2026. gada 15. jūnija Baltijas biržās kotētie vērtspapīri ir pieejami norēķiniem caur Euroclear Bank, kas būtiski atvieglo globālo investoru ienākšanu. Tomēr lielākais klupšanas akmens paliek birokrātija:

• Atšķirīgas nodokļu piemērošanas procedūras.
• Dažādas prasības vērtspapīru emisijām.
• Regulējošo iestāžu atšķirīgā prakse kaimiņvalstīs.

Šīs nianses rada nenoteiktību, kas investoriem ir bīstamāka par pašu tirgus risku. Ežerskiene norāda, ka mums nav vajadzīgas jaunas stratēģijas, bet gan konsekventa rīcība, lai novērstu šos sen zināmos šķēršļus.

Iedzīvotāju loma

Kapitāla tirgus attīstība nav tikai lielo spēlētāju jautājums. Mājsaimniecību uzkrājumi joprojām lielākoties guļ noguldījumos, kamēr ASV iedzīvotāji aktīvāk izmanto investīciju iespējas. Lai mainītu šo kultūru Baltijā, bankām ir jānodrošina vienkārša piekļuve investīciju produktiem ikdienas digitālajā vidē, veidojot uzticēšanos ilgtermiņa ieguldījumiem, nevis īstermiņa spekulācijām.