Konkurences padome: granulu cenu kāpumu nav izraisījusi vienošanās

Konkurences padome (KP) pēc veiktās uzraudzības nav konstatējusi pazīmes, kas liecinātu par tirgotāju saskaņotu rīcību granulu tirgū. Iestāde secinājusi, ka būtisko cenu pieaugumu pēdējā gada laikā izraisījis vairāku faktoru kopums, tostarp ražošanas izmaksu kāpums, izejvielu pieejamības ierobežojumi, aukstās ziemas veicinātais pieprasījuma pieaugums, eksporta apjoma palielināšanās un importa no Baltkrievijas izbeigšanās.

KP cenu monitoringa dati liecina, ka no 2025. gada oktobra līdz 2026. gada augusta beigām granulu vidējā mazumtirdzniecības pamatcena 15 kilogramu iepakojumam pieauga no aptuveni 4,28 eiro līdz 7,42 eiro jeb par 73%. Savukārt vidējā minimālā cena, ieskaitot atlaides, palielinājās no 4,16 eiro līdz 5,83 eiro jeb par 40%. Izpētes laikā KP aptaujāja sešus mazumtirgotājus un 16 vairumtirgotājus un ražotājus, tostarp ”Scandbio Latvia”, ”Graanul Invest”, ”Kurzemes granulas” un ”Bitus Latvia”.

Izpētē secināts, ka aptuveni 70% no granulu mazumtirdzniecības cenas veido iepirkuma izmaksas. Ražošanas līmenī 60% izmaksu veido izejvielas, bet pārējās izmaksas saistītas ar elektroenerģiju, darbaspēku, iepakojumu, transportu un iekārtu uzturēšanu. Latvijas granulu tirgus ir cieši saistīts ar eksportu - 2026. gada pirmajā pusgadā eksporta apjoms bija par 27% lielāks nekā attiecīgajā periodā 2025. gadā. Bankas ”Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norādījis, ka 2026. gada septembrī granulu cena pie ražotājiem bija 290-320 eiro par tonnu bez PVN, kas ir par 40-50% vairāk nekā gadu iepriekš.

KP ieskatā Klimata un enerģētikas ministrijai sadarbībā ar nozares organizācijām būtu lietderīgi turpināt darbu pie tirgus caurskatāmības veicināšanas. Iestāde uzsver, ka savlaicīga informācija par piegādes nosacījumiem un tirgus tendencēm palīdzētu patērētājiem un tirgus dalībniekiem pielāgoties pārmaiņām un mazinātu kurināmā pieejamības riskus.