Baltija gatavo kopīgu plānu energoapgādes drošības stiprināšanai

Krievijas īstenotie uzbrukumi Ukrainas energoinfrastruktūrai ir likuši Baltijas valstīm pārskatīt savu gatavību krīzes situācijām, izstrādājot vienotu aizsardzības un atjaunošanas plānu. Ministrs uzsver, ka reģiona valstis ir cieši savienotas vienotā energosistēmā, tādēļ individuāla rīcība vairs nav pietiekama.

Kopīga rīcība drošībai

Plānotā sadarbība aptvers ne tikai nacionālos elektroapgādes tīklus, bet arī starpsavienojumus, kas ir kritiski svarīgi nepārtrauktai enerģijas plūsmai. Šāda pieeja ļaus valstīm efektīvāk piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu infrastruktūras modernizācijai un aizsardzībai. Ministrija tuvākā mēneša laikā plāno izstrādāt konsorcija modeli, kas koordinēs informācijas apmaiņu un iepirkumus starp energouzņēmumiem, Iekšlietu un Aizsardzības ministrijām.

Uzņēmumu gatavība

Latvijas enerģētikas uzņēmumi jau ir spēruši pirmos soļus savas infrastruktūras aizsardzībā. AS Sadales tīkls un AS Augstsprieguma tīkls ir izveidojuši darbinieku Zemessardzes vienības, kas ir gatavas iesaistīties objektu aizsardzībā. Uzņēmumi ir uzkrājuši arī būtiskas rezerves, tostarp pārvietojamās apakšstacijas un mobilos elektrolīniju balstus, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu piegādes bojājumu gadījumā.

Pilnībā novērst visus apdraudējumus nav iespējams, tāpēc galvenais uzdevums ir spēja operatīvi reaģēt un atjaunot elektroapgādi pēc iespējas īsākā laikā.

Šis solis ir loģisks turpinājums Baltijas valstu veiksmīgajai atslēgšanās no BRELL elektrotīkla un sinhronizācijai ar Eiropas sistēmu. Tagad uzmanības centrā ir kļuvusi fiziskā drošība, ņemot vērā pieaugošos gaisa apdraudējumus un reģionālo nestabilitāti.