Eiropas Parlaments neatzīst Krievijas Valsts domes vēlēšanas

Eiropas Parlaments ceturtdien pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja Krievijas Valsts domes vēlēšanas, raksturojot tās kā neatbilstošas demokrātijas standartiem. Par dokumenta pieņemšanu balsoja 482 deputāti, 41 bija pret, bet 39 atturējās.

Deputāti norāda, ka vēlēšanas notika baiļu gaisotnē un apstākļos, kad Krievija īsteno agresiju pret Ukrainu. Parlamenta ieskatā balsojuma laikā nebija nodrošināta reāla kandidātu izvēle, brīvi plašsaziņas līdzekļi, neatkarīgi novērotāji vai politiskās brīvības. Tāpat rezolūcijā pausts nosodījums par vēlēšanu rīkošanu Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās – Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos, kā arī Krimā, Moldovas Piedņestras reģionā un Gruzijas reģionos Abhāzijā un Chinvali/Dienvidosetijā.

Eiropas Parlaments oficiāli atsakās atzīt Krievijas Valsts domi par likumīgu Krievijas Federācijas pārstāvniecības un likumdevējo institūciju. Deputāti aicina Eiropas Savienības dalībvalstis īstenot līdzīgu neatzīšanas politiku, atturēties no oficiāliem kontaktiem ar jaunievēlēto Domi un tās locekļiem, kā arī iebilst pret šo pārstāvju dalību starpparlamentārajās asamblejās. Tāpat deputāti iebilst pret Krievijas dalības normalizēšanu starptautiskos sporta un kultūras pasākumos.

Rezolūcijā pausts aicinājums ieviest stingras Eiropas Savienības sankcijas pret personām un struktūrām, kas iesaistītas politiskajās represijās Krievijā. To vidū minēti tiesneši, prokurori, ”Rosfinmonitoring” amatpersonas, Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas> locekļi un citas personas, kas organizējušas vēlēšanas okupētajās teritorijās.

Deputāti uzsver, ka attiecības ar Krieviju nevar normalizēt, kamēr netiek panākts taisnīgs un ilgstošs miers Ukrainā. Tas paredz pilnīgu teritoriālās integritātes atjaunošanu, Krievijas karaspēka izvešanu, visu karagūstekņu, aizturēto civiliedzīvotāju un piespiedu kārtā deportēto Ukrainas bērnu atbrīvošanu, kā arī reparāciju izmaksu un saukšanu pie atbildības par kara noziegumiem.