Pozņaks: Ukraina nav labdarības projekts, bet Eiropas nākotne

Ukraina Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstā nav uzskatāma par kārtējo labdarības projektu, bet gan par būtisku spēlētāju, kas var palīdzēt modernizēt novecojušo Eiropas lauksaimniecības politiku. Tā uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks, norādot, ka bailes no konkurences nedrīkst aizēnot plašāku redzējumu uz kontinenta drošību un ekonomisko izaugsmi.

Izaicinājums kā katalizators pārmaiņām

Eiropas lauksaimnieki pamatoti pauž bažas par klimata prasību un pašizmaksas atšķirībām, kas varētu rasties pēc Ukrainas uzņemšanas blokā. Taču Pozņaks uzsver, ka šī situācija ir drīzāk stimuls beidzot reformēt Eiropas Kopējo lauksaimniecības politiku, kas jau sen prasa fundamentālas izmaiņas. Kara apstākļi ir piespieduši Ukrainu atteikties no novecojušiem ekonomikas modeļiem, attīstot tehnoloģijas un meklējot efektīvākus risinājumus, ko Eiropa var tikai mācīties.

Konkurence kā izaugsmes dzinējspēks

Mēs apbrīnojam Ukrainas spēju pielāgoties militārajās tehnoloģijās, taču nav pamata domāt, ka šī inovāciju spēja izpaliks citās nozarēs. Lai gan lielāka konkurence var radīt īstermiņa spriedzi, ilgtermiņā tā padarīs Eiropas uzņēmumus un patērētājus tikai stiprākus. Pozņaks norāda, ka politiski tuvredzīgi ir kavēt valsts ceļu uz Eiropu, kuras iedzīvotāji ik dienu aizstāv savu izvēli ar visaugstāko cenu.

Ukraina ir Eiropa ne tikai tāpēc, ka šobrīd aizstāv Eiropas drošību pret Krievijas agresiju, bet arī vēsturiski, kultūras un ekonomikas ziņā.

Atbildība pret populismu

Pievienošanās procesam jābūt atbildīgam, lai neatstātu vietu populistu manipulācijām un sabiedrības nepamatotai baidīšanai. Jo ātrāk Eiropa pieņems faktu, ka Ukraina ir neatņemama tās daļa, jo stiprāks kļūs viss kontinents. Vilcināšanās šajā jautājumā nav risinājums, bet gan politiska kļūda.