Rail Baltica strupceļš: uzņēmēji pieprasa skaidru rīcības plānu

Latvijas uzņēmēji ir zaudējuši pacietību un pieprasa valdībai nekavējoties atklāt patiesās Rail Baltica izmaksas un pabeigšanas termiņus. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis uzsver, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, cik šis vērienīgais projekts galu galā izmaksās un kad tas reāli sāks darboties.

Politiskā atbildība un naudas trūkums

Premjers Andris Kulbergs atzīst, ka pašreizējā situācijā projekta pabeigšana noteiktajos termiņos ir apšaubāma. Latvijai vienai pašai trūkst aptuveni 2,3 miljardu eiro, un valsts budžets šādu slogu uzņemties nevar. Kulbergs norāda, ka risinājums jāmeklē kopā ar pārējām Baltijas valstīm un Briseli, jo nodokļu maksātāju līdzekļi jau tagad tiek novirzīti valsts aizsardzības stiprināšanai.

Pārvaldības krīze un lēmumu lēnums

Projekta virzību bremzē ne tikai finansējuma jautājumi, bet arī iekšējā pārvaldība. Satiksmes ministrija plāno paplašināt uzņēmuma Eiropas dzelzceļa līnijas valdi līdz četriem cilvēkiem, jo pašreizējā viena cilvēka vadība vairs nespēj tikt galā ar milzīgo problēmu apjomu. Eksperti norāda, ka lēmumu pieņemšanu kavē arī bailes no iespējamām izmeklēšanām, kas rada piesardzīgu un lēnu darba kultūru.

• Projekta pirmās kārtas izmaksas Latvijā var sasniegt 6 miljardus eiro.
• Eiropas Komisijas oficiālais mērķis joprojām ir projekta pabeigšana līdz 2030. gadam.
• Saeimas komisija atbalstījusi izmaiņas pārvaldībā, lai stabilizētu uzņēmuma vadību.

Neskaidrība par nākotni ne tikai aptur darbus, bet arī sadārdzina projektu inflācijas un kavēto lēmumu dēļ. Ja netiks rasta skaidra finansēšanas stratēģija, 2035. gads kļūst par reālāku termiņu nekā sākotnēji plānotais.