Mainīs klīnisko universitāšu slimnīcu juridisko statusu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir spērusi izšķirošu soli ceļā uz būtisku veselības aprūpes sistēmas reformu, atbalstot Klīnisko universitāšu slimnīcu likumprojektu virzīšanai uz trešo, galīgo lasījumu. Izmaiņas skars trīs lielākās ārstniecības iestādes valstī – Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu.

Pašreizējais modelis, kurā slimnīcas darbojas kā kapitālsabiedrības, tiks aizstāts ar atvasinātas publiskas personas statusu. Likumdevēji norāda, ka līdzšinējā sistēma, kas balstīta uz peļņas loģiku, nav savienojama ar universitātes slimnīcu pamatuzdevumu – nodrošināt kritiski svarīgus pakalpojumus un uzturēt valsts gatavību ārkārtas situācijām.

Klīniskās universitāšu slimnīcas pilda valsts deleģētu funkciju – tās nodrošina augstākās sarežģītības ārstniecību, krīžu gatavību un jauno ārstu sagatavošanu. Tāpēc būtiskākais slimnīcu darbībā ir sabiedrības intereses, nevis tikai rentabilitāte, uzsver komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Reformas galvenie mērķi:

• Stabilāka finansējuma nodrošināšana infrastruktūrai, zinātnei un krīžu gatavībai.
• Vienotas pārvaldības sistēmas ieviešana ar kopīgu padomi, lai mazinātu sadrumstalotību.
• Metodiskās virsvadības stiprināšana pār citām ārstniecības iestādēm.
• Eiropas Savienības finansējuma piesaistes iespēju paplašināšana.

Līdztekus juridiskā statusa maiņai, komisija atbalstījusi arī grozījumus atlīdzības likumā. Tie paredz ieviest piemaksas ārstniecības personām par ieguldījumu studentu un rezidentu apmācībā, kā arī par pētniecisko darbu. Šie soļi ir vērsti uz to, lai universitāšu slimnīcas kļūtu par izcilības centriem ne tikai klīniskajā darbā, bet arī zinātnē un izglītībā.

Lai izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl jābalso Saeimas sēdē. Plānots, ka pārejas kārtība un konkrēti nosacījumi tiks noteikti atsevišķā likumā, savukārt pārējās ārstniecības iestādes šī reforma tiešā veidā neskars.