Tiesībsargs pēta mākslīgā intelekta radītos diskriminācijas riskus
Tiesībsarga birojs turpina padziļinātu darbu pie mākslīgā intelekta (MI) sistēmu ietekmes izvērtēšanas, uzsākot pētījuma otro daļu par diskriminācijas riskiem. Ja 2024. gadā publicētajā pirmajā daļā galvenā uzmanība tika pievērsta biometrijai, izglītībai un nodarbinātībai, tad jaunais posms aptvers atlikušās augsta riska jomas, kas noteiktas Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta aktā.
Pētījuma autore analizē, kā algoritmi var ietekmēt cilvēku tiesības, balstoties uz tādiem kritērijiem kā dzimums, vecums, invaliditāte vai etniskā piederība. Eksperti norāda, ka, lai gan tehnoloģijas attīstās strauji, tiesiskais regulējums bieži vien atpaliek, radot tā sauktos likuma robus, kas var apdraudēt pamattiesību ievērošanu.
Galvenie pētījuma mērķi:
- Izvērtēt MI sistēmu ietekmi uz privāto un sabiedrisko pakalpojumu pieejamību.
- Identificēt nepilnības pašreizējā normatīvajā regulējumā.
- Analizēt starptautisko praksi un piemērus, kur algoritmi radījuši nevienlīdzīgu attieksmi.
Pētījumā tiks analizēts MI regulējums saistībā ar izpētāmajām augsta riska jomām, norādot pozitīvos un negatīvos aspektus, kā arī likuma robus, kas var traucēt pamattiesību nodrošināšanu.
Lai gan jomās, kas saistītas ar kritisko infrastruktūru vai tiesvedību, prakses piemēru pagaidām ir maz, pētnieki uzsver nepieciešamību laikus apzināt riskus. Tas ir būtiski, lai novērstu situācijas, kurās automatizēti lēmumi var radīt nepamatotu diskrimināciju vai aizskart indivīda cieņu. Pētījuma rezultāti kalpos kā pamats ieteikumiem, kas palīdzēs nodrošināt godīgu un caurskatāmu tehnoloģiju izmantošanu Latvijā.
