Saeimā meklē līdzsvaru starp AI iespējām un drošības riskiem
Vai algoritmi drīz kļūs par neatņemamu parlamentārā darba sastāvdaļu? Šāds jautājums 18. maijā pulcēja tehnoloģiju entuziastus, drošības ekspertus un politiķus Saeimas rīkotajā seminārā “Mākslīgais intelekts deputāta ikdienā: no iespējas līdz nepieciešamībai”. Diskusiju iniciēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisija, cenšoties rast atbildi uz to, cik tālu likumdevējs drīkst uzticēties tehnoloģijām.
Pasākumu ievadīja Saeimas sekretāra biedrs Jānis Grasbergs kopā ar apakškomisijas vadītāju Andri Kulbergu, uzsverot, ka inovācijas vairs nav nākotnes vīzija, bet gan šodienas realitāte. Tomēr, kā izrādās, ceļš uz digitālo efektivitāti nav tik vienkāršs, kā varētu šķist.
Mākslīgais intelekts nav tikai rīks, tā ir jauna atbildības dimensija, kurā katrs solis jāizvērtē caur drošības prizmu.
Semināra pirmajā cēlienā deputāte Aiva Vīksna un Mākslīgā intelekta Latvijas asociācijas pārstāvis Ēvalds Urtāns sniedza ieskatu praktiskajos rīkos, kas jau šobrīd var atvieglot deputātu ikdienu. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja auksta duša no Saeimas Drošības biroja puses – eksperti brīdināja par riskiem, ko šādu tehnoloģiju nepārdomāta ieviešana var radīt parlamenta darbā.
Diskusijas turpinājumā tika meklēts zelta vidusceļš. Paneļdiskusijā piedalījās plašs ekspertu loks:
- Jānis Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs)
- Atis Labucis (apakškomisijas sekretārs)
- Guna Puce (Mākslīgā intelekta centra vadītāja)
- Ieva Jāgere (LIAA direktore)
- Ēvalds Urtāns (Mākslīgā intelekta Latvijas asociācija)
- Ojārs Rozenbergs (SIA “Rīgas ūdens” IT daļas vadītājs)
Sarunas dalībnieki bija vienisprātis – lai gan mākslīgais intelekts piedāvā nebijušas iespējas datu apstrādē un lēmumu pieņemšanas atbalstā, tā integrācija prasa stingru regulējumu un izpratni par kiberdrošību. Nav runa par to, vai izmantot tehnoloģijas, bet gan par to, kā to darīt, neapdraudot valsts institūciju integritāti.
