Saeima virza grozījumus sabiedrisko mediju valodas regulējumā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrajā lasījumā atbalstījusi būtiskas izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā. Šī lēmuma pamatā ir nepieciešamība nodrošināt Satversmes tiesas 2026. gada 30. marta sprieduma izpildi, nostiprinot latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas dominējošo lomu sabiedriskajā telpā.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis, kurš aktīvi iestājies par šīm izmaiņām, uzsvēra, ka likumprojekta sākotnējā redakcija ir visatbilstošākā, jo tā novērš interpretācijas iespējas. Ministra ieskatā, plašāki formulējumi varētu radīt riskus, saglabājot krievu valodas klātbūtni sabiedriskajos medijos situācijās, kurās tas nav nepieciešams.

Galvenie grozījumu aspekti:

• Mazākumtautību valodu lietojums sabiedriskajos medijos tiks ierobežots līdz ārkārtas situācijām.
• Valodu izmantošana būs pieļaujama tikai tad, ja tas nepieciešams mērķtiecīgai dezinformācijas atspēkošanai.
• Tiek noraidīti vispārīgi formulējumi, kas varētu pavērt ceļu nekontrolētam krievu valodas saturam.

Satversmes tiesa savā spriedumā skaidri norādīja, ka krievu valoda Latvijā ir pašpietiekama, tādēļ valstij nav īpaša pienākuma to uzturēt sabiedriskajos medijos, vienlaikus uzsverot nepieciešamību rūpēties par citām mazākumtautību valodām.

Šobrīd spēkā esošais regulējums uzliek sabiedriskajiem medijiem pienākumu veidot saturu mazākumtautību valodās, kas praksē pārsvarā nozīmē krievu valodas dominanci. Komisijas atbalstītais priekšlikums šo praksi maina, saskaņojot to ar valsts nacionālajām interesēm un konstitucionālo statusu. Šī iniciatīva ir viena no kultūras ministra prioritātēm, mērķējot uz vienotas un latviskas mediju vides stiprināšanu.