Dāvanas ārstiem: kur beidzas pateicība un sākas neoficiāls maksājums

Katrs desmitais Latvijas pacients, kurš pēdējo trīs gadu laikā pasniedzis dāvanu vai naudu ārstniecības personai, to darījis pēc paša mediķa mājiena vai tieša lūguma. Tiesībsarga biroja veiktā aptauja atklāj, ka, lai gan 85% gadījumu iniciatīva nāk no paša pacienta, šāda prakse veselības aprūpes sistēmā rada nevienlīdzību un grauj uzticēšanos.

Robeža starp pateicību un spiedienu

Tiesībsardze Karina Palkova uzsver, ka vēlme pateikties ārstam ir cilvēciska, taču tā nedrīkst kļūt par priekšnoteikumu kvalitatīvai aprūpei. Pētījums rāda, ka 40% respondentu pēdējo trīs gadu laikā ir snieguši kādu papildu labumu ārstniecības personām. Lielākā daļa šādu gadījumu notiek valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanas laikā.

Kāpēc tas ir svarīgi

Sabiedrībā iesakņojusies pateicību kultūra bieži vien izpludina robežas. Vairāk nekā puse iedzīvotāju uzskata, ka dāvana ir pieņemama īpaši kritiskās dzīves situācijās. Tomēr šāda rīcība rada bīstamu priekšstatu, ka labāku attieksmi var nopirkt. Tiesībsargs norāda, ka problēmas risināšanai nepietiek tikai ar sodiem. Ir nepieciešami skaidri un ētiski noteikumi, kas pacientiem dotu drošības sajūtu, ka viņi saņems vienlīdzīgu aprūpi neatkarīgi no tā, vai viņi ir pasnieguši dāvanu vai nē.

• 40% pacientu pēdējos trīs gados devuši dāvanas vai naudu.
• 10% gadījumu iniciatīva nākusi no mediķa puses.
• 68% dāvinātāju to dara, lai pateiktos par palīdzību.