Latvija stiprinās ražotņu aizsardzību pret dronu draudiem

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi plānu, kā pasargāt Latvijas nozīmīgākās ražotnes no bezpilota lidaparātu radītajiem riskiem. Šī iniciatīva paredz pakāpenisku drošības sistēmu ieviešanu, sākot ar pasīvo uzraudzību un noslēdzot ar aktīvu pretdarbību. Droni rada reālus draudus. Tie apdraud ražošanas nepārtrauktību.

Sākotnējā posmā uzņēmējiem būs tiesības ierosināt īpašu ģeogrāfisko zonu izveidi virs saviem objektiem. Tas ļaus efektīvāk kontrolēt gaisa telpu. Uzņēmumi paši varēs iegādāties vai nomāt nepieciešamās detektēšanas iekārtas. Svarīgi, lai šīs sistēmas būtu savietojamas ar valsts drošības dienestu rīcībā esošajiem rīkiem. Informācijas apmaiņa ir būtiska. NBS un Valsts policija saņems datus operatīvai rīcībai.

Plāna galvenie posmi:

• Līdz 2026. gada jūlijam tiks sagatavoti grozījumi tiesiskajā regulējumā pasīvās aizsardzības nodrošināšanai.
• Līdz 2026. gada augustam tiks izstrādāti noteikumi aktīvās pretdarbības spēju attīstībai.
• Uzņēmumi paši segs detekcijas infrastruktūras izveides un uzturēšanas izmaksas.

Ražošanas cikla pārtraukumi var radīt smagas sekas ne tikai konkrētam uzņēmumam, bet arī visai tautsaimniecībai un piegādes ķēdēm.

Jaunais regulējums attieksies uz uzņēmumiem, kuriem ir būtiska loma Latvijas ekonomikā. Kritēriji ietver vismaz 20 miljonu eiro apgrozījumu un 50 darbiniekus pēdējo trīs gadu laikā. Aizsardzības industrijas pārstāvji un valsts materiālo rezervju veidotāji arī būs iekļauti šajā aizsardzības lokā. Drošība kļūst par prioritāti. Valsts un privātais sektors sadarbosies.