Eiropas ambīcijas mākslīgā intelekta jomā ierobežo enerģētikas krīze

Eiropas ambīcijas mākslīgā intelekta jomā ierobežo enerģētikas krīze
Tehnoloģijas 2 min. 00:15, 22.11.26

Eiropas Savienības (ES) centieni panākt tehnoloģisko suverenitāti un attīstīt mākslīgā intelekta risinājumus saskaras ar būtiskiem energoapgādes izaicinājumiem. Pieprasījums pēc elektroenerģijas strauji aug, bet atsevišķos Eiropas reģionos elektrotīklu jauda un infrastruktūras attīstības temps nespēj nodrošināt jaunu datu centru pieslēgšanu tik ātri, kā to vēlas nozares uzņēmumi. Datu centri ir būtiska mākslīgā intelekta infrastruktūras daļa, un to darbībai nepieciešams liels elektroenerģijas daudzums.

Enerģētikas izaicinājumi

Problēmu pastiprina elektrotīklu attīstības kavēšanās, ilgie pieslēgumu un būvniecības atļauju saņemšanas procesi, kā arī grūtības nodrošināt pietiekamu elektroenerģijas ražošanas jaudu. Vienlaikus Eiropas enerģētikas sistēmā pieaug pieprasījums no rūpniecības, transporta un citām nozarēm. Eiropas Komisija norāda, ka datu centru pieslēgumu gaidīšanas rindas un ierobežota piekļuve energoresursiem ir vieni no būtiskākajiem šķēršļiem nozares attīstībai.

Īrijas piemērs apliecina problēmas mērogu. Saskaņā ar valsts Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025. gadā datu centri patērēja 23% no kopējā valstī uzskaitītā elektroenerģijas daudzuma, salīdzinot ar 22% gadu iepriekš. Straujais pieprasījuma pieaugums rada papildu slodzi elektrotīklam un liek ierobežot jaunu objektu pieslēgšanu vietās, kur tīkla jauda ir nepietiekama.

Arī citās Eiropas valstīs pieaug sabiedrības pretestība jaunu datu centru būvniecībai. Iedzīvotājus un vides organizācijas satrauc šo objektu lielais elektroenerģijas un ūdens patēriņš, ietekme uz vidi un iespējamās sekas vietējai infrastruktūrai. Tādējādi energoapgādes pieejamība un sabiedrības attieksme kļūst par būtiskiem faktoriem, kas var kavēt ES ieceres attīstīt mākslīgā intelekta infrastruktūru un nostiprināt tehnoloģisko neatkarību.

Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka ES datu centri 2024. gadā patērēja aptuveni 68 teravatstundas elektroenerģijas. Līdz 2030. gadam šis patēriņš varētu pieaugt līdz 114 teravatstundām. Savukārt datu centru kopējā jauda varētu palielināties no aptuveni 12 gigavatiem 2025. gadā līdz 28 gigavatiem 2030. gadā.

Sekojiet mums sociālajos tīklos un esiet informēti
Dalīties sociālajos tīklos