Latvijas ēnu ekonomika sasniedz 21,8% no IKP

Vairāk nekā piektā daļa Latvijas ekonomikas jeb 21,8% no iekšzemes kopprodukta joprojām atrodas ēnā, liecina jaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas jeb SSE Riga veiktais pētījums. Šis rādītājs nozīmē ne tikai zaudētus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, bet arī tiešu ietekmi uz iedzīvotāju sociālo drošību un nākotnes pensijām.

Aplokšņu algu pieaugums

Vislielāko daļu ēnu ekonomikas Latvijā veido aplokšņu algas, kas sastāda 47% no kopējā apjoma. Pēdējo gadu laikā to īpatsvars algu izmaksās ir audzis no 14,1% 2019. gadā līdz 17,8% pērn, savukārt neoficiāli nodarbināto skaits kopš 2018. gada ir gandrīz dubultojies. Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars vērojams būvniecības nozarē, kur tas sasniedz 29,5%, tirdzniecībā ar 24,5% un pakalpojumu sektorā ar 22,3%.

Baltijas valstu atšķirības

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars ir 23,6%, bet Igaunijā 20,8%. Lietuvā pēdējos gados vērojama lejupslīdoša tendence, ko eksperti saista ar straujāku ekonomisko izaugsmi un uzņēmēju pozitīvāku vērtējumu par valsts atbalstu. Igaunijā turpretim ēnu ekonomika pieaug, kas sakrīt ar uzņēmēju neapmierinātību par nodokļu politiku.

Risinājumi un motivācija

Eksperti norāda, ka ar sodiem vien nepietiek, un kā piemērus veiksmīgākai praksei min Somiju un Igauniju. Somijā mājsaimniecības saņem nodokļu atvieglojumus par legāli iegādātiem remontdarbiem, kas motivē pieprasīt rēķinu. Igaunijā ieviestais vienkāršotais uzņēmējdarbības konts mazajiem uzņēmējiem automātiski aprēķina nodokļus, mazinot administratīvo slogu.