KNAB izsludina konkursu uz vadītāja amatu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izsludinājis konkursu uz vadītāja amatu, jo līdzšinējais priekšnieks Jēkabs Straume augusta sākumā negaidīti devās izdienas pensijā, atstājot biroju sarežģītu izmeklēšanu un personāla trūkuma apstākļos. Šī kadru maiņa notiek laikā, kad iestādei jārisina gan iekšējās efektivitātes jautājumi, gan jāgatavojas jauniem izaicinājumiem cīņā ar noziedzību.

KNAB vadības maiņa un nākotnes izaicinājumi

Jēkaba Straumes negaidītā aiziešana no amata pirms termiņa beigām radījusi būtisku vakanci valsts pārvaldē. Viņš pameta biroju augusta sākumā, nesniedzot nekādus publiskus paskaidrojumus par savu lēmumu, lai gan 2022. gadā bija pārvēlēts uz otro piecu gadu termiņu. Ministru kabinets jau izsludinājis konkursu uz šo amatu, un pieteikumus kandidāti var iesniegt līdz 18. septembrim.

Pašreizējā priekšnieka pienākumu izpildītāja Ineta Cīrule, kura agrāk bija Straumes vietniece, apsver iespēju piedalīties konkursā. Viņa uzsver savu ilggadējo pieredzi birojā un labo darba specifikas pārzināšanu, kas varētu nodrošināt pēctecību. Cīrule aktīvi atspēko kritiku par darba rezultātu pasliktināšanos, norādot, ka pirmajā pusgadā birojs konfiscējis četrus miljonus eiro.

KNAB turpina darbu pie sarežģītām lietām, un Eiropas prokuratūra, balstoties uz mūsu materiāliem, ir sākusi četrus jaunus procesus, kas apliecina iestādes kapacitāti arī pārejas periodā.

Birojs gan saskaras ar nopietnu operatīvo darbinieku trūkumu, kas ir ilgstoša problēma visās tiesībsargājošajās iestādēs. Latvijas Universitāte plāno nākamgad sagatavot pirmos izmeklētājus, kas varētu mazināt šo deficītu. Valsts kontrole šobrīd veic revīziju, lai izstrādātu vadlīnijas nākamajam vadītājam.

Paralēli personālajām izmaiņām tiesībsargājošajās iestādēs, valsts gatavojas arī citiem nozīmīgiem procesiem.

15. Saeimas vēlēšanu organizēšana

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) apliecina gatavību nodrošināt 15. Saeimas vēlēšanu norisi 3. oktobrī pat ārkārtas apstākļos. Priekšsēdētājs Māris Zviedris uzsver, ka vēlēšanas notiks neatkarīgi no elektrības vai sakaru pieejamības, ja tas būs nepieciešams. Šāda pārliecība balstās uz nesenās vētras pieredzi, kas aktualizēja gatavību dažādiem scenārijiem.

Provizoriskie rezultāti par ievēlētajām partijām būs zināmi jau plkst. 2 naktī, ja vien nenotiks neparedzēti starpgadījumi. Vēlētājiem šogad būs jauna iespēja nodot balsi glabāšanā jebkurā iecirknī Latvijā no 28. septembra līdz 2. oktobrim. Šī nedēļu ilgā iespēja nodrošina lielāku elastību nekā iepriekšējās vēlēšanās.

Saeima lēmusi, ka balsu skaitīšana notiks tikai manuāli, atsakoties no zīmju skenēšanas. Zviedris norāda, ka manuālā skaitīšana nodrošinās tikpat labu vai pat labāku kvalitāti. Cilvēki, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties iecirknī, kā arī viņu aprūpētāji varēs pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā līdz vēlēšanu dienas plkst. 12.00.

Kamēr vēlēšanu komisija plāno darbu, Valsts policija strādā pie sabiedriskās kārtības nodrošināšanas.

Valsts policijas darbs un sabiedriskā kārtība

Valsts policija pēdējās dienās aktīvi reaģējusi uz vairākiem sabiedriski nozīmīgiem notikumiem, aizturot personas un uzsākot kriminālprocesus. Latgalē, Daugavpilī un Preiļos, policija divu dienu laikā aizturēja piecas personas par Latvijas valsts karoga zaimošanu. Daugavpilī divi cilvēki norāva karogu un nometuši to zemē, turklāt viens no viņiem visu filmēja, būdami alkohola reibumā.

Preiļos trīs jaunieši mēģināja sabojāt karogu un viens to pārlika pār plecu, iespējams, noņemot karoga kātus no daudzdzīvokļu mājām. Policija izmeklē motīvus. Par šiem nodarījumiem sākti kriminālprocesi, kas paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.

Ogrē policija atklāja marihuānas audzētavu kādā dzīvoklī, kur vīrietis skapī bija izveidojis aprīkotu audzētavu ar apgaismojumu un ventilāciju. Izņemti ap 500 grami izžāvētas marihuānas, viens stāds un sēklas. Aizturētais vīrietis iepriekš nebija nonācis policijas redzeslokā, un viņam piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Drošības jautājumi skar arī valsts aizsardzības sektoru, kurā tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas.

Aizsardzības ministrijas tehnoloģiskie risinājumi

Aizsardzības ministrija strādā pie Latvijas drošības stiprināšanas, ieviešot jaunākās tehnoloģijas un uzlabojot kiberdrošību. Ministrija apstiprināja ASV militārās lidmašīnas lidojumu caur Rīgu uz Maskavu, kas veda CIP direktoru Džonu Retklifu, taču plašāku informāciju par šo specifisko reisu nesniedza, jo lidmašīna nepieder Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Ādažu bāzē ministrija demonstrēs jaunākās pretdronu aizsardzības sistēmas. Tās tiks uzstādītas uz kājnieku kaujas mašīnas «Mednieks», kas drīzumā nonāks Nacionālo bruņoto spēku rīcībā. Šis solis ļaus efektīvāk integrēt modernus risinājumus valsts aizsardzībā.

Ministrija izstrādājusi grozī，jumus Nacionālās kiberdrošības likumā, lai leģitimizētu «balto hakeru» iesaisti valsts kritiskās infrastruktūras aizsardzībā. Šīs izmaiņas stiprinās valsts kiberdrošību un mazinās juridiskos riskus drošības pētniekiem.

Tikmēr lauksaimniecības nozarē risinās problēmas, ko radījuši dabas apstākļi.

Lauku atbalsta dienesta iniciatīvas un problēmas

Lauku atbalsta dienests (LAD) saskāries ar lauksaimnieku problēmām pēc nesenās vētras. Daudzas lopkopības saimniecības joprojām cieš no elektroapgādes traucējumiem, kas radīja ievērojamus piena zudumus. Zemnieku saeima ar dienestu apsprieda šīs problēmas, uzsverot, ka izmantotie ģeneratori bieži ir novecojuši vai tiem trūkst jaudas.

Dienests plāno paplašināt izglītības programmas skolās. Paredzēts ieviest kefīru un jogurtu, papildinot esošo piena, augļu un dārzeņu piedāvājumu. Medus degustācijas arī kļūs par daļu no izglītojošajiem pasākumiem, atbalstot īsās piegādes ķēdes.

LAD atbalsta arī vietējās iniciatīvas, piemēram, Gulbenes biedrības «Sagša» projektu «Gulbenes modes Gulbenes simtgadei». Projekts veicina tekstila apstrādes prasmju pilnveidošanu, izmantojot gan tradicionālās, gan inovatīvās tehnikas.

Kultūras jomā fonds turpina atbalstīt vietējos projektus visā Latvijā.

Valsts kultūrkapitāla fonda atbalsts kultūrai

Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) turpina atbalstīt daudzveidīgus kultūras projektus, veicinot gan nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, gan mūsdienu mākslas radīšanu. Jelgavas novadā fonds finansēja divus projektus, kas veltīti Zemgales sieviešu arheoloģiskā tērpa darināšanai. Šie projekti apliecina fonda apņemšanos saglabāt reģionālo kultūras identitāti.

Rēzeknē VKKF mērķprogramma sniedza atbalstu starptautiskajam teātra festivālam «Soli pa solim 2026». Festivāls piedāvāja plašu žanru spektru un pulcēja teātra kolektīvus no vairākām valstīm.

Fonds atbalstīja arī Arno Jundzes romāna «Kārļa grāmata. Tā varētu būt bijis» izdošanu. Tā ir diloģijas «Es nemiršu nekad» otrā daļa, kas izceļ Kārļa Veidenbauma lomu Eduarda Veidenbauma daiļradē.

Visbeidzot, tiesu sistēma meklē jaunus kadrus, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību.

Tiesu sistēmas kadru piesaiste

Tiesu administrācija meklē jaunus tiesnešus, aicinot pieteikties personas ar pieredzi Satversmes tiesā vai citās starptautiskās tiesās. Kandidātiem jāatbilst stingrām likuma «Par tiesu varu» prasībām. Atlase notiek saskaņā ar Tieslietu padomes apstiprinātu kārtību.

Vakantās vietas ir gan rajona, gan apgabaltiesās. 2026. gadā piedāvātā mēnešalga ir attiecīgi 3959 eiro un 4750 eiro. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2026. gada 14. septembris.

Šī iniciatīva nodrošina tiesu sistēmas nepārtrauktu darbību un kompetentu kadru piesaisti.