Pētnieki fiksējuši rekordgaru kuprvaļu migrāciju starp okeāniem

Divi kuprvaļi šķērsojuši vairāk nekā 15 000 kilometru garu maršrutu starp okeāniem, uzstādot vienu no garākajām jebkad dokumentētajām migrācijām. Atklājums licis pētniekiem no jauna izvērtēt priekšstatus par šo jūras zīdītāju pārvietošanās paradumiem.

Kā zinātnieki identificēja vaļus?

Grifitas universitātes pētniece Stefānija Steka skaidro, ka kuprvaļu identifikācija ir līdzīga cilvēku pirkstu nospiedumu analīzei. Katram valim uz astes spuras ir unikāls melnbalts pigmenta raksts, kas saglabājas nemainīgs visa mūža garumā.

Pētnieki analizēja fotogrāfijas, kas uzņemtas no 1984. līdz 2025. gadam. Tās tika salīdzinātas ar Austrālijas un Latīņamerikas piekrastēs fiksētajiem datiem.

“Mēs zinājām, ka kuprvaļi spēj veikt ļoti lielus attālumus, taču tik precīzu sakritību atrašana šādā mērogā bija negaidīta,” norāda Steka.

Rekordisti un to maršruti

• Viens no vaļiem 2007. un 2013. gadā tika novērots Austrālijā, Hērvibejā, bet 2019. gadā identificēts pie Brazīlijas krastiem. Taisnā līnijā tas veica aptuveni 14 200 kilometru.
• Otrs īpatnis 2003. gadā tika fiksēts Brazīlijā, bet 2025. gadā atkārtoti identificēts Austrālijā, pārvarot aptuveni 15 100 kilometru distanci.

Iepriekšējais zināmais rekords piederēja kuprvalim, kas bija mērojis 13 046 kilometrus no Kolumbijas līdz Tanzānijai. Jaunie dati liecina, ka vaļi var būt mazāk piesaistīti konkrētām vairošanās vietām, nekā tika uzskatīts iepriekš.

Pētniekus interesē arī vaļu sociālā uzvedība

Zinātnieki norāda, ka kuprvaļi dažkārt veido gaisa burbuļu virpuļus, kas atgādina lielus dūmu gredzenus. Tiek pieļauts, ka šāda uzvedība var būt saistīta gan ar komunikāciju, gan sociālu mijiedarbību.

Pētnieki uzsver, ka kuprvaļu uzvedība joprojām nav pilnībā izprasta, un jaunākie novērojumi liecina par sarežģītākiem migrācijas un sociālajiem paradumiem, nekā tika pieņemts iepriekš.