27. maijs: Burovs, Satversmes tiesa un koalīcijas balsojums

Trešdien, 27. maijā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē Oļega Burova vadībā atbalstīti grozījumi publisko kapitālsabiedrību pārvaldē un Valsts kontroles likumā. Vienlaikus Satversmes tiesa sākusi vairākas būtiskas lietas, tostarp par samazinātās PVN likmes piemērošanu grāmatām tikai valsts valodā. Šie lēmumi norāda uz pastiprinātu uzmanību caurskatāmībai un valodas politikai, kas var ietekmēt gan ekonomiku, gan sabiedrības noskaņojumu.

Burovs: kapitālsabiedrību pārvaldības caurskatāmība un koalīcijas balsojums

Oļegs Burovs, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, trešdien vadīja komisijas sēdi, kurā atbalstīti būtiski grozījumi publisko kapitālsabiedrību pārvaldībā. Burovs uzsvēra, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kopējais apgrozījums pārsniedz sešus miljardus eiro, tāpēc caurskatāma pārvaldība ir ļoti būtiska. Komisija lēmusi virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Valsts kontroles likumā, kas, pēc Burova teiktā, ir solis uz mūsdienīgu un efektīvu publisko līdzekļu uzraudzības sistēmu, atsakoties no neefektīvas piedziņas gadījumos, kad process izmaksā vairāk nekā potenciāli atgūstamā summa.

Vairāki mediji ziņo, ka Burovs kopā ar deputātu Andreju Ceļapīteru atbalsta Zaļo un Zemnieku savienību balsojumos. Līdz ar to jaunās Andra Kulberga valdības koalīcijai Saeimā ir vismaz 66 balsis, nodrošinot pārliecinošu vairākumu. Tiek prognozēts, ka Burova atbalsts jaunajai valdībai būs arī ceturtdien plānotajā balsojumā par tās apstiprināšanu.

Satversmes tiesa: valodas politika un īpašuma tiesības

Satversmes tiesas darba kārtībā trešdien bija vairākas būtiskas lietas. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu strikti ierobežot saturu krievu valodā sabiedriskajos medijos, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu par mazākumtautību valodām. Deputātu atbalstītā redakcija paredz, ka saturs svešvalodā pieļaujams tikai ārkārtas situācijā vai izņēmuma stāvoklī.

Satversmes tiesa ierosinājusi jaunu lietu par samazinātās PVN likmes (5%) piemērošanu grāmatām un periodikai. Apstrīdētās normas paredz atviegloto nodokli tikai izdevumiem valsts valodā, latgaliešu, lībiešu un noteiktu starptautisko organizāciju valodās. Pieteikumu iesniedzis krievu tautības cilvēks, kurš norāda, ka šāds regulējums apgrūtina viņa tiesības saglabāt un attīstīt dzimto valodu.

Augstākā tiesa (Senāts) pasludinājusi pārtraukumu lietā par krāpnieciski pārdotu dzīvokli Stankeviču ģimenei. Senāts uzklausīja pušu viedokļus par Saeimas pieņemtajiem Kriminālprocesa likuma grozījumiem, kas pieņemti ar atpakaļejošu spēku, lai aizsargātu dzīvokļa pircējus. Tiesai būs jāvērtē, vai šie grozījumi atbilst Satversmei un tiesiskas valsts principiem — jautājums, kas, visticamāk, nonāks Satversmes tiesas izvērtēšanā.

Satversmes tiesa sākusi skatīt arī lietu par Ministru kabineta noteikumu normu, kas regulēja ūdens patēriņa starpības sadali daudzdzīvokļu mājās no 2013. līdz 2019. gadam. Apstrīdētā norma noteica, ka starpība sadalāma atbilstoši dzīvokļu skaitam, nevis pēc citiem principiem. Tiek vērtēta tās atbilstība Satversmes 105. pantam par īpašuma tiesībām.

Siliņa: dronu samits un kritika jaunajai koalīcijai

Demisionējusī premjerministre Evika Siliņa trešdien darbojās vairākos līmeņos. Rīgā notiekošajā starptautiskajā “Dronu samitā” Siliņa uzrunāja dalībniekus, uzsverot Latvijas izvēli dronu ražošanā un nepieciešamību pēc radariem, sensoriem, pārtvērējiem, ložmetējiem, raķetēm un karavīriem. Samita laikā Latvija un Nīderlande parakstīja nodomu vēstuli par militāro sadarbību, tostarp Nīderlandes bruņoto spēku iespēju izmantot jauno Sēlijas poligonu mācībām.

Intervijā “Delfi TV” Siliņa atklāti paziņoja, ka nekad nav bijusi “liela fane” jaunveidojamajai koalīcijai, kurā ietilpst “Apvienotais saraksts”, “Jaunā Vienotība”, “Nacionālā apvienība” un “Zaļo un zemnieku savienība”. Viņa nodēvēja ZZS uzticēto zemkopības ministrijas portfeli par kļūdu un risku, taču norādīja, ka tā ir topošā premjera Andra Kulberga atbildība šos riskus vadīt.

Čakša: sociālo dienestu piekļuve bankas kontiem un budžeta prioritātes

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien konceptuāli atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paplašina sociālo dienestu tiesības saņemt datus par fizisko personu kontu izrakstiem un atlikumiem. Komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša skaidroja, ka mērķis ir atvieglot sociālās palīdzības saņemšanu, padarot procesu iedzīvotājiem vienkāršāku.

TV24 intervijā Čakša izteicās par valsts budžeta veidošanas izaicinājumiem uz augošā parāda un pieaugošo aizsardzības izdevumu fona. Viņa norādīja, ka Latvijai nāksies daudz precīzāk noteikt, kuras budžeta pozīcijas ir patiesas prioritātes, un jāpāriet uz mērķtiecīgu budžeta plānošanu, kur finansējums tiek vērtēts pēc reālā efekta ekonomikai un sabiedrībai.

Valsts robežsardze: 136 pārkāpumi diennaktī un pastiprināts režīms

Valsts robežsardze otrdien, 26. maijā, novērsusi 136 mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu. Kopš gada sākuma kopējais aizturēto personu skaits sasniedzis 4132. Pastiprinātās robežapsardzības režīms pagarināts līdz 30. jūnijam, attiecoties uz Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadu, Daugavpili un atsevišķiem Rēzeknes novada pagastiem.

Augšdaugavas novada Tabores pagastā robežsargi mēģināja apturēt pārbaudei automašīnu Nissan. Vadītājs nepakļāvās prasībai un turpināja braukt, vajāšanas laikā izsēdinot vairākus cilvēkus. Netālu no izsēdināšanas vietas robežsargi atrada piecas personas bez derīgiem ceļošanas dokumentiem, kas iepriekš nelikumīgi bija šķērsojušas Baltkrievijas–Latvijas robežu. Aizturētais ir Latvijas pilsonis, un šī ir otrā reize gada laikā, kad viņš pieķerts nelegālo migrantu pārvadāšanā.

Nacionālie bruņotie spēki: “pūķa zobi” uz robežas un dronu samits

Nacionālie bruņotie spēki šomēnes sākuši izvietot pirmos pretmobilitātes šķēršļus – tā dēvētos “pūķa zobus” – uz Latvijas–Krievijas robežas atsavinātajās teritorijās. Betona bloki, katrs sver aptuveni pusotru tonnu, tiek izvietoti trīs rindās ap desmit metrus platā joslā, lai novērstu militārās tehnikas pārvietošanos pāri robežlīnijai. Darbus līdz šim kavēja robežas izbūves process, Valsts robežsardzes darba koordinēšana un zemju atsavināšana privātīpašumos.

Sēlijas poligonā notikušajā dronu samitā NATO un aizsardzības industrijas uzņēmumi demonstrēja jaunākās bezpilota sistēmas un pretdronu risinājumus. Lielbritānijas bruņoto spēku ministrs Alisters Karnss norādīja, ka viens drons letalitātes un precizitātes ziņā atbilst 22 artilērijas lādiņiem. Nīderlandes aizsardzības ministre Dilana Jesilgeza-Zegeriusa paziņoja, ka Nīderlande, iespējams, ir kļuvusi par pirmo NATO dalībvalsti, kas bezpilota sistēmas integrē visos kaujas brigāžu līmeņos.

Īsi par notikumiem: 5 piezīmes

• Latvijas Banka: 28. maijā atsāks kolekcijas monētas «Līgavas vainags» tirdzniecību; izsniegtas licences «Backpack EU» kriptoaktīvu un maksājumu pakalpojumiem.
• Latvijas valsts ceļi: Grants ceļu atputekļošanai atvēlēti vairāk nekā 700 000 eiro; uz Bauskas šosejas būvdarbu termiņš pārcelts.
• Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca: Noslēdzies pilotprojekts balona pulmonālās angioplastijas ieviešanai; 29. maijā notiks Multiplās sklerozes diena.
• Latvijas valsts meži: Rekordliels apmeklētāju skaits “Latvijas Meža dienās”; sākti Vulfu dzimtas kapličas konservācijas darbi Gaujienā.
• Aļona Ostapenko: Francijas atklātā čempionāta otrajā kārtā zaudēja Magdai Linetei ar 2–6, 6–2, 2–6.

Ceturtdien, 28. maijā, Saeimā plānots balsojums par Andra Kulberga valdības apstiprināšanu, bet piektdien gaidāma Latvijas Bankas kolekcijas monētas tirdzniecības atsākšana.