ES dalībvalstis nespēj vienoties par 21. sankciju paketi pret Krieviju

Eiropas Savienības dalībvalstu vēstnieki otrdien nespēja panākt vienprātību par 21. sankciju paketi pret Krieviju. Sarunas turpināsies trešdien, jo bloka iekšienē joprojām pastāv būtiskas domstarpības par ierobežojumu saturu.

Iebildumi bloķē lēmumu

Pašlaik galvenie iebildumi pret jauno sankciju plānu nāk no Grieķijas un Austrijas. Grieķija pieprasa izmaiņas sadaļā, kas attiecas uz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes reeksporta ierobežojumiem uz trešajām valstīm. Austrija savukārt uzsver bažas par finanšu jautājumiem, kas skar tās intereses. Lai sankcijas stātos spēkā, nepieciešams visu 27 dalībvalstu vienprātīgs atbalsts.

Bulgārijas un Itālijas pozīcija

Sākotnēji sankciju paketes pieņemšanu apdraudēja arī Bulgārija. Tā pieprasīja no saraksta svītrot Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu un uzņēmuma Lukoil dibinātāju Vagitu Aļekperovu. Bulgārijas ārlietu ministre Velislava Petrova-Čamova norādīja, ka pēc šo vārdu izņemšanas valsts ir gatava atbalstīt kopējo nostāju. Patriarha Kirila iekļaušanai sankciju sarakstā iepriekš iebilda arī Itālija, kuras lēmumu daļēji ietekmēja Vatikāna viedoklis.

Diplomātiskais saspīlējums

Sanāksmi vadīja Īrija, kas pašlaik pilda ES Padomes prezidējošās valsts pienākumus. Neskatoties uz Eiropas Komisijas un ES augstās pārstāves ārlietās Kajas Kallasas aicinājumiem lēmumu pieņemt pēc iespējas ātrāk, vienošanās joprojām kavējas. Pirmdien arī ES ārlietu ministriem neizdevās rast kompromisu, tādēļ Īrija sagatavojusi jaunus priekšlikumus, kas tiks izskatīti trešdienas sanāksmē.