Latvijas kopbudžets uzrāda pārpalikumu 199,8 miljonu eiro apmērā

Latvijas konsolidētais kopbudžets 2026. gada pirmajos piecos mēnešos noslēdzies ar 199,8 miljonu eiro pārpalikumu, kas ir būtisks uzlabojums salīdzinājumā ar 419,8 miljonu eiro deficītu attiecīgajā periodā pērn. Valsts kases dati apliecina, ka pozitīvo bilanci galvenokārt sekmējis ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu pieaugums par 462,9 miljoniem eiro.

Būtisku ietekmi uz budžeta rādītājiem atstāja maijā saņemtais Atveseļošanas fonda ceturtais maksājums 371,2 miljonu eiro apmērā. Līdz ar šo pārskaitījumu Latvija ir sasniegusi aptuveni 75% no kopējā fonda piešķirtā finansējuma.

Ieņēmumu un izdevumu dinamika:

• Kopbudžeta ieņēmumi pieauguši par 12,2%, sasniedzot 8,1 miljardu eiro.
• Nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 6,2%, kopumā veidojot teju 6 miljardus eiro.
• PVN ieņēmumi pieauguši par 6,8%, sasniedzot 1,7 miljardus eiro, neskatoties uz svārstībām atmaksu apjomos.
• Akcīzes nodokļa ieņēmumi sasnieguši 530,2 miljonus eiro, ko veicinājis naftas produktu patēriņa kāpums.

Valsts pamatbudžeta izdevumi piecos mēnešos sasnieguši 7,9 miljardus eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā pērn. Lielākais kāpums novērots aizsardzības nozarē, kur kapitālie izdevumi palielinājušies par 189,1 miljonu eiro, galvenokārt saistībā ar kājinieku kaujas mašīnu iegādi. Tikmēr speciālais budžets, kas ietver pensiju un pabalstu izmaksas, noslēdzies ar 242,8 miljonu eiro pārpalikumu.

Pašvaldību budžetā vērojams 121,9 miljonu eiro pārpalikums, ko ietekmējis gan izdevumu kāpums sociālajiem pabalstiem, gan pedagogu atalgojuma palielināšana.

Ekonomiskā aktivitāte, ko atspoguļo mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums par 6,7% gada pirmajos četros mēnešos, liecina par privātā patēriņa pakāpenisku uzlabošanos, neskatoties uz 3,5% inflāciju maijā.