ZZS izvirza Mieriņu par līderi Vidzemē

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) 15. Saeimas vēlēšanām izvirzījusi maksimāli iespējamos 125 kandidātus, un tās sarakstos dominē pašreizējie un bijušie ministri, Saeimas deputāti un pašvaldību vadītāji. Rīgā sarakstu vada ekonomikas ministrs Viktors Valainis, bet Vidzemē – Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, kas liecina par partijas centieniem saglabāt ietekmi gan valsts, gan reģionālā līmenī. Šo kandidātu vidū ir arī bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un vairāki bijušie mēri, piemēram, Rīta Sproģe un Normunds Audzišs, kas papildina ZZS pieredzējušo politiķu kodolu.

Kurzemē saraksta līderis ir zemkopības ministrs Uldis Augulis, bet Zemgalē – labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, tādējādi partija izmanto savus ministrus kā atpazīstamus sejas zīmolus. Latgalē pirmo numuru ieņem bijušais klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, un šajā reģionā kandidē arī bijušais Saeimas deputāts Andris Morozovs, kurš iepriekš pārstāvējis citus politiskos spēkus. Šāda kandidātu izvēle norāda uz ZZS stratēģiju apvienot esošo varas struktūru pārstāvjus ar reģionāliem līderiem, lai nostiprinātu savas pozīcijas visos vēlēšanu apgabalos.

Partija sola politiku, kas balstīta tradicionālajās un kristīgajās vērtībās, vienlaikus uzsverot modernu risinājumu ieviešanu. Šī pieeja atšķiras no daudzu citu partiju programmām, jo ZZS cenšas apvienot konservatīvismu ar praktisku pārvaldības pieredzi.

Daiga Mieriņa – ZZS līdere Vidzemē un starptautiskā skatuve

Daiga Mieriņa ir kļuvusi par Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) līderi Vidzemes vēlēšanu sarakstā, vienlaikus aktīvi pārstāvot Latviju starptautiskā līmenī. Saeimas priekšsēdētāja jau jūnija beigās devās uz NATO parlamentāro samitu Stambulā, kur aicināja stiprināt alianses pretdronu aizsardzību un uzsvēra vienotības nozīmi. Šī vizīte notika tikai dažas dienas pirms ZZS oficiāli paziņoja savus kandidātus gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

Vidzemes sarakstā Mieriņai seko parlamentārieši Armands Krauze, Jānis Dinevičs un Harijs Rokpelnis, kā arī citi deputāti. Šis saraksts ir daļa no plašāka ZZS kandidātu kopuma, kurā iekļauti vairāki bijušie un esošie mēri, ministri un citi pieredzējuši politiķi. Mieriņas līderpozīcija liecina par viņas nozīmīgo lomu partijā, apvienojot gan nacionālo, gan starptautisko darbu.

Mieriņas starptautiskā pieredze var kļūt par trumpi vēlēšanu kampaņā, jo viņa spēj runāt par drošības jautājumiem no pirmavotiem. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad Latvijas iedzīvotājiem aktuāli ir gan iekšpolitiskie, gan ģeopolitiskie izaicinājumi.

Suverēnā vara un Jaunlatvieši – maksimālais kandidātu skaits

Partija “Suverēnā vara” kopā ar “Apvienību Jaunlatvieši” ir viena no septiņām politiskajām spēkām, kas 15. Saeimas vēlēšanām pieteikusi maksimālo 125 kandidātu skaitu, tādējādi demonstrējot ambīcijas cīnīties par ietekmi visos piecos vēlēšanu apgabalos. Šī apvienība jau ir izmantojusi savu organizatorisko spēku, lai pagājušajā gadā iegūtu vietas Rīgas domē, un tagad tās kandidātu sarakstos redzami tie paši sevi pierādījušie politiķi — Jūlija Stepaņenko, Rūdolfs Breamanis, Ļubova Švecova un citi, kas Rīgas apgabalā ieņem pirmās sešas vietas.

Apvienība neaprobežojas tikai ar galvaspilsētu, jo Latgalē sarakstu vada Vjačeslavs Stepaņenko, Vidzemē — Ādažu novada domes deputāte Karīna Sprūde, bet Zemgalē pirmajā numurā ir no Krievu savienības Latvijā nākušais Andrejs Pagors, kurš jau iekarojis vietu Jelgavas domē. Šī stratēģija liecina par mērķtiecīgu vēlēšanu kampaņu, kas balstās uz jau esošu pašvaldību bāzi un reģionālo pārstāvniecību.

Apvienības programma ir vērsta uz taustāmiem solījumiem, kas skar iedzīvotāju maciņus un lielos infrastruktūras projektus. Viņi sola piecus gadus necelt nodokļus un iesaldēt “Rail Baltica” būvniecību, vienlaikus pārveidojot “ALTUM” par nacionālo banku. Šādi priekšlikumi cenšas piesaistīt vēlētājus, kuri ir noguruši no esošās politikas.

CVK dati: kandidātu skaits sarucis par 22%

Saeimas vēlēšanās kandidātu skaits sarucis par piektdaļu, un uz vienu deputāta vietu tagad pretendē vidēji 14,3 cilvēki. Tas ir par četriem kandidātiem mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās. Centrālā vēlēšanu komisija apkopojusi datus, kas liecina, ka kopumā pieteikti 14 saraksti ar 1434 kandidātiem, bet pirms četriem gadiem to bija 19 saraksti un 1832 pretendenti.

Vislielākā konkurence izvērtusies Zemgalē, kur uz vienu mandātu sacenšas 15,9 kandidāti, un Kurzemē ar 15,7, savukārt Rīgā, lai gan tur koncentrējas vairāk nekā trešdaļa visu kandidātu, konkurence ir zemāka – 13,9 cilvēki uz vietu. No visiem kandidātiem 34 procenti ir sievietes, bet 66 procenti – vīrieši, un sieviešu īpatsvars nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām.

Septiņi politiskie spēki, tostarp Nacionālā apvienība un “Progresīvie”, izmantojuši iespēju pieteikt maksimālo 125 kandidātu skaitu, bet citi, piemēram, “Stabilitātei!” ar 60 kandidātiem, koncentrējušies galvenokārt uz Rīgu. Partija “Mēs mainām noteikumus” pieteikusi 77 kandidātus, un tās sarakstos iekļauti sabiedrībā zināmi cilvēki – režisors Alvis Hermanis, dziedātājs Ainars Mielavs un deputāts Aleksandrs Kiršteins.

Alvis Hermanis – no kultūras uz politiku

Alvis Hermanis iekļuvis politikā, kļūstot par partijas “Mēs mainām noteikumus” līderi Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Režisors startē kā saraksta pirmais numurs, un viņam pievienojas arī viņa brālis Jānis Hermanis, kurš kandidē Rīgā. Šis solis iezīmē Hermaņa pāreju no kultūras uz politisko lauku, kur viņš apvienojas ar tādiem pieredzējušiem politiķiem kā Aleksandrs Kiršteins un Anta Rugāte.

Partija sola radikālas pārmaiņas — vēlēšanu kārtības maiņu un valsts pārvaldes “ģenerāltīrīšanu”. Hermanis nav viens. Viņa kandidatūra ir daļa no plašāka saraksta, kurā iekļauti 77 cilvēki, tostarp dziedātājs Ainars Mielavs un bijušie deputāti. Šī ir jauna loma režisoram.

Hermaņa iesaiste politiskajā procesā var piesaistīt vēlētājus, kuri meklē alternatīvu tradicionālajām partijām. Tomēr viņa panākumi būs atkarīgi no tā, vai partija spēs pārvērst sabiedrībā zināmos vārdus reālos balsu skaitļos.

Vladimirs Putins – meli par Kostjantiņivku un apsūdzības Latvijai

Putina apgalvojumi par Kostjantiņivkas ieņemšanu izrādījušies meli, ko nekavējoties atspēkoja gan Ukrainas ģenerālštābs, gan prezidents Zelenskis. Krievijas diktators piektdien paziņoja, ka pilsēta esot pilnībā okupēta, taču Ukrainas puse skaidri norādīja, ka tā joprojām atrodas armijas kontrolē, lai gan pieļāva atsevišķu krievu kājnieku grupu iefiltrēšanos. Zelenskis šos izteikumus nosauca par kārtējiem meliem, kas acīmredzot domāti ASV prezidentam Donaldam Trampam Neatkarības dienas priekšvakarā.

Šie meli nav vienīgā Putina problēma, jo Krievijā arvien skaļāk runā par sakāvi un diktators zaudē kontroli pār eliti. Tikmēr Ukrainas spēki naktī uz 26. jūniju Belbekas lidlaukā Krimā iznīcināja krievu iznīcinātāju Mig-29, nodarot zaudējumus vairāku desmitu miljonu dolāru apmērā. Putina režīms cenšas novērst uzmanību no militārajām neveiksmēm, izplatot nepamatotas apsūdzības pret Latviju par it kā nodrošinātiem gaisa koridoriem Ukrainas bezpilota lidaparātiem.

Šīs apsūdzības jau vairākkārt atspēkotas, un Maskava nav spējusi iesniegt nevienu pierādījumu. Tas liecina par Krievijas propagandas mēģinājumu novērst uzmanību no reālajām problēmām frontē.

Citi dienas notikumi

Jelgavas dome:
• Trīs Jelgavas domes deputāti – Andrejs Pagors, Maksims Galkins un Valentīna Kudrjavceva – kandidēs Saeimas vēlēšanās no apvienības “Suverēnā vara”/“Jaunlatvieši”.

Latvijas attīstībai:
• Partija pieteikusi 84 kandidātus, kas ir mazāk nekā maksimāli iespējamie 125, koncentrējot spēkus uz konkrētiem reģioniem.

Oļegs Burovs:
• Bijušais Rīgas mērs iekļauts ZZS Rīgas sarakstā kā trešais numurs.

Armands Krauze:
• Bijušais zemkopības ministrs ir otrais numurs ZZS Vidzemes sarakstā aiz Daigas Mieriņas.

Uldis Augulis:
• Zemkopības ministrs vada ZZS Kurzemes sarakstu.

Harijs Rokpelnis:
• ZZS Saeimas frakcijas vadītājs ir ceturtais numurs Vidzemes sarakstā.

Aldis Gobzems:
• Partija “Gobzema saraksts” pieteikusi 73 kandidātus, lielāko uzsvaru liekot uz Rīgu.

Frīdrihs Mercs:
• Vācijas kanclers Berlīnē tikās ar Baltijas valstu līderiem, solot: “Baltijas drošība ir arī Vācijas drošība”.

Vilnis Ķirsis:
• Rīgas vicemērs mierina vecākus: vieta skolā tiks atrasta ikvienam, kopumā Rīgā plānots atvērt 54 vidusskolu 10. klases.

Aļona Ostapenko:
• Vimbldonā Ostapenko jauktajās dubultspēlēs kopā ar Marselo Arevalo izcīnīja dramatisku uzvaru, bet sieviešu dubultspēlēs zaudēja otrajā kārtā.

15. Saeimas vēlēšanas notiks oktobra sākumā, un līdz tam partijām būs jāpārliecina vēlētāji par savu programmu dzīvotspēju. ZZS ar savu pieredzējušo kandidātu kodolu un maksimālo sarakstu cenšas nostiprināt pozīcijas, taču konkurence būs sīva – īpaši reģionos, kur uz vienu mandātu pretendē visvairāk kandidātu.