Latvijas kopbudžetā septiņos mēnešos 51 miljona eiro pārpalikums

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas konsolidētajā kopbudžetā fiksēts 51,1 miljona eiro pārpalikums, kas ir būtisks pavērsiens, salīdzinot ar 419,9 miljonu eiro deficītu attiecīgajā periodā pērn. Valsts kases dati liecina, ka pozitīvo bilanci galvenokārt sekmējis ārvalstu finanšu palīdzības ieplūdums, tostarp Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda maksājumi.

Kopējie budžeta ieņēmumi sasnieguši 11,4 miljardus eiro, kas ir par 10,3% vairāk nekā pirms gada. Nodokļu ieņēmumu kāpumu par 6,3% veicināja gan augošais privātais patēriņš, gan darba samaksas fonda palielināšanās. Svarīgākie rādītāji:

• Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi pieauguši par 7,9%, sasniedzot 2,4 miljardus eiro.
• Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas palielinājušās par 7%, sasniedzot teju 3 miljardus eiro.
• Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi auguši par 4,3%, neskatoties uz neapliekamā minimuma celšanu.

Tikmēr izdevumu pusē vērojams 5,5% pieaugums, sasniedzot 11,4 miljardus eiro. Lielāko daļu izdevumu kāpuma veido sociālā rakstura maksājumi, kas palielinājušies par 247,3 miljoniem eiro, kā arī kapitālieguldījumi, tostarp aizsardzības nozarē. Vecuma pensiju izmaksas pieaugušas par 8,8%, sasniedzot 2 miljardus eiro, ko ietekmējis gan pensiju pārrēķins, gan vidējā pensijas apmēra kāpums līdz 673 eiro.

Budžeta izpildes rādītāji atspoguļo gan ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, gan mērķtiecīgu ES fondu investīciju apguvi infrastruktūras un veselības aprūpes projektos.

Eksperti norāda, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu kritums par 7,8% skaidrojams ar izmaiņām banku sektora dividenžu politikā un nodokļu regulējuma korekcijām. Pašvaldību budžetos izdevumi auguši straujāk nekā ieņēmumi, ko lielā mērā noteikušas izmaksas pedagogu atalgojumam un sociālajiem pabalstiem.